Codietis Gatis Litiņš studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Viņš mācās tūrisma vadzinības specialitātes 2. kursā.
Codietis Gatis Litiņš studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Viņš mācās tūrisma vadzinības specialitātes 2. kursā. Nodarbībās tiek apgūta māka strādāt ar cilvēkiem, papildinātas valodu prasmes. Gata zinību bagāžā ir četras svešvalodas: angļu, vācu, franču un krievu. Mūsu lielā kaimiņa valodu Gatis sācis papildus apgūt nesen, jo apjautis, ka Krievzeme ir pateicīga valsts tūrisma industrijai. Vēl topošajam gidam labi jāzina ģeogrāfija.
Pašlaik Gatim šķiet, ka viņš varētu strādāt par konsultantu tūrisma aģentūrā. Taču pasaules iepazīšana jaunietim arī liekas ļoti svarīga. Pagaidām Gatis nav daudz ceļojis, labāk iepazinis vienīgi Vāciju, bet šovasar četrus mēnešus viņš pavadījis ASV. Tur jaunietis trīs ar pusi mēnešus strādājis, tad apceļojis valsti. Viņš bija pieteicies tūrisma aģentūras “Kolumbs juniors” programmā “Darbs un ceļošana ASV”. Braucienam viņam nācies iemaksāt ap 1000 latu, taču šo naudu viņš Amerikā atpelnījis.
Tūrisma industrijas darbiniekam pasaule jāpazīst. Taču kāpēc izvēlējies sākt tieši ar ASV?
– Amerika ir mana sapņu zeme, kas iepazīta filmās, mūzikā. Arī angļu valodas bagātināšanai Amerikas apmeklējums šķita noderīgs. Turklāt bija interesanti apgūt tieši angļu valodas amerikānisko variantu, kā arī iepazīt tumšo amerikāņu izrunu, kas ir atšķirīga. Izvēlējos oficiālu tūrisma firmu, visus dokumentus kārtoju legāli, tas arī deva drošības izjūtu.
Pastāsti par savu darbu!
– Strādāju kādā Viskonsinas štata pilsētas atrakciju parkā. Biju vietu ierādītājs, konsultants, instruktors. Pirmajās dienās šķita, varbūt esmu neīstajā vietā, varbūt jāpamet viss un jāatgriežas mājās. Taču, kad pēc nedēļas darba saņēmu algu – apmēram 400 dolāru –, sapratu, ka ir jāpaliek, jāstrādā, jāatpelna izdevumi, arī kaut kas jāpārved mājās.
Strādāt nācās piecas ar pusi dienas nedēļā. Nogurums bija krietns, taču nemitīgi jutu gandarījumu, ka mans darbs tiek novērtēts.
Darbošanās atrakcijās ir emociju pilna izklaide. Kādi ir amerikāņi, kad viņi priecājas un kad kļūst dusmīgi?
– Amerikāņi ir daudz emocionālāki par latviešiem. Turklāt tumšādainie priecājas krietni skaļāk, karuseļos rokas iet pa gaisu, skan bezbēdīgi spiedzieni. Aziāti, japāņi, arābi savukārt ir piezemētāki emocijās. Neapmierinātību un dusmas varēja nolasīt jau viņu sejās. Tumšādainie nereti raidīja nepatiku apzīmējošus žestus. Taču kopumā negācijas cilvēku sejās un rīcībā vēroju visai maz.
Kad noteiktais laiks, trīs ar pusi mēneši, bija nostrādāti, vai tu devies apceļot Ameriku?
– Sapratu, ka divās nedēļās visu nepagūšu apskatīt, tāpēc centos iepazīt mazāk, taču labāk. Nedēļu dzīvoju Čikāgā, otru nedēļu Ņujorkā. Tagad saprotu, ka rīkojos pareizi, nākamreiz skatīšu ko citu – dienvidus vai rietumkrastu. Turklāt man ir iemesls noteikti vēlreiz braukt uz ASV pēc trešā kursa. Tad man būs 21 gads un varēšu iepazīt un baudīt visu to, ko likums man šovasar vēl liedza – apmeklēt klubus, spēļu zāles. Amerikā šajā ziņā valda stingra kārtība, vienmēr jābūt gatavam uzrādīt pasi. Ja tavs vecums neļauj kādu klubu vai izklaides vietu apmeklēt, tad uz žēlastību nav ko cerēt.
Kādi bija tavi iespaidi par Ņujorku?
– Kaut ko jau par šo pilsētu zināju, biju skatījis filmās. Taču, kad nonācu Taimskvērā, vienā no Ņujorkas galvenajām ielām, brīnījos – ak tad tā izskatās pasaules centrs! Tur viss ir tikai vispārākajā pakāpē: visvairāk debesskrāpju, visspilgtākās reklāmas, visvairāk gājēju un mašīnu uz ielām un kustība, kustība, kustība.
Brodveja, Bruklinas tilts, 5. avēnija, Brīvības statuja, Hārlema – vietas, par kurām daudz dzirdēts, filmās redzēts, nu varēju apskatīt. Hārlemā, starp citu, ar draugu iemaldījāmies pilnīgi neapzināti. Klīdām pa Centrālparku un nogriezāmies kādā šķērsielā. Un tad es ieraudzīju pavisam citu Ņujorku – pelēku, atbaidošu, nabadzīgu un ļaunu. Netīrumu, kartona kārbu pilnas ielas, tumšādainie savdabām sejām, ubagi, naids un žēlums acīs. Bijām vienīgie baltie pārredzamā apkārtnē, tāpēc ātri vien gājām prom.
Vai tev tas viss vēl nezibēja gar acīm, kad atgriezies Latvijā?
– Kad ielidoju Latvijā, bija vajadzīgs laiks, lai morāli aklimatizētos. Mūsu zeme šķita tik pelēka, maza un mierīga. Sapratu, ka labprāt ceļotu pa pasauli, to noteikti arī darīšu, taču Latvija man vajadzīga kā zeme, kur atgriezties mājās, pie saviem tuviniekiem.
Ko tu negribētu, lai mēs šeit, Latvijā, pārmantotu no Amerikas?
– Mantkārību. Amerika ir iespēju zeme, bet tikai tad, ja tev ir nauda. Tad vari darīt, riskēt un ir cerība, ka veiksies. Nauda Amerikā nosaka visu. Amerikāņu dzīves moto, man šķiet, varētu skanēt “Jo ērtāk, jo labāk”. Man nav pieņemams arī vairuma amerikāņu mazkustīgais dzīvesveids. Viņi ar auto var piebraukt pie bankomāta, nokārtot maksājumus, piestūrēt pie letes, pasūtīt un saņemt ēdienu. Serviss, ērtības – labas lietas, taču, pārspīlējot visu, tas kļūst nožēlojami.
Vai Amerikā nejuti terorisma draudus, par ko pie mums nepārtraukti mēdz atgādināt?
– Ikdienā ne. Protams, lidostā visi tiek pārbaudīti līdz pat pēdējai vīlītei. Lielajās pilsētās pie ieejām debesskrāpjos, dažos muzejos, cilvēku daudz apmeklētās iestādēs uzstādītas kontroles ierīces. Amerikāņi, šķiet, pieraduši, ka daudzās pārbaudes nepieciešamas viņu pašu drošībai.
Tu taču nenožēlo četrus Amerikā pavadītus mēnešus? Kādi ir tavi ieguvumi?
– Tā ir dzīves, pasaules pieredze, valodas prasmju uzlabošana. Ieguvu jaunas atziņas par darbu, tā novērtējumu naudā. Sapratu, kā jūtas cilvēks, kura darbs tiek pienācīgi atalgots. Protams, kaut ko sev nopirku, piemēram, labu fotoaparātu.
Taču galvenais – man ir prieks par savu uzdrīkstēšanos. Pirms braukšanas daudzi baidīja, ka Amerikā, Ņujorkā, vienam pašam uzturēties pilnīgi svešā zemē – tas nav prāta darbs. Tur es sapratu, kā ir, kad jāpaļaujas tikai pašam uz sevi. Kad kaut ko nezini, nesaproti, jāpārvar mulsums, bailes un jālūdz palīdzība. Amerikā cilvēki ir laipni, viņi vienmēr gatavi palīdzēt. Iemācījos sadraudzēties ar citiem, novērtēt šīs attiecības.
Latvija ir augsti civilizēta, attīstīta valsts, pats arī neesmu no dziļiem laukiem nācis, taču šie četri mēneši man bija kā realitātes, kā izdzīvošanas šovs. No tā atgriezos kā uzvarētājs, tāpēc esmu ļoti apmierināts.
