Beidzot tas ir noticis. Trīs Baltijas valstu tieslietu ministri Tallinā vienojušies par rezolūcijas projektu, kurā rosināts starptautiski nosodīt komunistiskā režīma noziegumus.
Beidzot tas ir noticis. Trīs Baltijas valstu tieslietu ministri Tallinā vienojušies par rezolūcijas projektu, kurā rosināts starptautiski nosodīt komunistiskā režīma noziegumus. Dokumentu iesniegs Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai. Vēl diezgan drebelīgi skan “trīs balstiņas sūras pie Baltijas jūras” – būšot vajadzīgs ļoti daudz konkrētu faktu. Manuprāt, grūtības varētu būt vienīgi ar to nogādāšanu Briselē tieši lielā apjoma dēļ.
EDSO augstais komisārs R. Ekeuss šonedēļ priecājās par straujajiem naturalizācijas tempiem Latvijā. Savukārt Austrumvācijā izglītojušos Eiroparlamenta pārstāvi E. Šrodteri Latvijā “pārsteidzis” lielais nepilsoņu skaits. Viņa solīja “zināmu spiedienu no ārpuses”, lai veicinātu integrācijas procesu. Jautājums gan esot “ļoti jūtīgs”, taču ES princips – “spēt neturēt ļaunu prātu uz to, kas noticis agrāk”.
Šādas spējas netiek prasītas no nacistu noziegumu atmaskotāja, Latvijā allaž ar īpašu pazemību uzņemtā E. Zurofa. Centrālās avīzes raksta, ka viņš apmeklējis arī Bausku, kas bija pasludināta gandrīz vai par ebreju iznīcināšanas centru Otrā pasaules kara laikā. Acīgās baušķenieces tomēr bija alojušās un vēlamo iztēlojušas par īstenību cerībā ne vien privatizēt dzīvokli privātnamā, bet arī saņemt Zurofa kantora izsludināto atlīdzību – desmit tūkstoš dolāru par katru dzīvu nacistu. Dari, ko darīdams, apdomā galu – to derētu iegaumēt arī “holokausta pētniecēm” Bauskā.
Arī Latvijai Eiropas Komisijā būs savs balsstiesīgs komisārs, ziņo ārlietu ministre S. Kalniete. Tas nodrošināšot visu valstu vienlīdzību aliansē. Taču Šrodteres kundzes spiediena solījums liek šaubīties par latviešu tiesībām pašiem veidot savu likteni.
Par to mūsmājās pašlaik domāt nav laika. Politiķiem svarīgāk paturēt iegūto vai atgūt zaudēto ietekmi valstī. Sevišķi nikna šonedēļ bijusi Tautas partija (TP), kura uzskata sevi par vienīgo alternatīvu “jaunajiem laikiem”. Zemniekam neraksturīgi ass TP kongresā bija A. Slakteris, kā parasti pasaku tēlos pinās A. Šķēle, bet Maestro R. Pauls solīja: ja kas, mēs nāksim ar lielu kori, kas dziedās dziesmu, kura sākas ar vārdiem – vēl nāks piektais gads! Izklausās pēc vardarbības draudiem.
Oponentu runas plūdus prot apturēt deputāts J. Pliners: “Aizver muti, Juris, es tev to otrreiz saku!”
Iespēju nolikt mandātu apsver Lielais Vilis, kas gada tumšākās dienas pavada savā īpašumā saulainajā Floridā. Deputāta personību dziļi skārusi viņa vārda iepīšana digitalizācijas skandālā.
Tuvajos kaimiņos Lietuvā Seims grasās sākt prezidenta R. Paksa atstādināšanas procedūru, kas varētu ilgt līdz kandidātvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā. Slikta nauda laimi nenes ne latviešiem, ne lietuviešiem.
Gandrīz anekdote. Ar ciemos atbraukušu radinieci ejam gar aizbērto dīķi Bauskā. Stiprs vējš pūš no “RIMI” puses. “Agrāk dīķmalā auga sēru vītoli, tie aizturēja vējus,” saku. Radiniece: “Nu ja, vītolu vairs nav, palikušas tikai sēras.”
