Pagājušajā nedēļā valsts vizītē uz Bulgāriju devās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Pagājušajā nedēļā valsts vizītē uz Bulgāriju devās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Iespēja piedalīties šajā braucienā bija arī “Bauskas Dzīves” žurnālistam.
Minūtes desmit pirms lidmašīnas pacelšanās salonā ierodas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar kungu. Viņa sasveicinās ar uzņēmējiem, žurnālistiem, iekārtojas lidmašīnas priekšgalā, biznesa klases sēdvietā.
Stjuartes visiem, arī prezidentei, piedāvā ledenes “Starts”, aicina piesprādzēties. Aviosabiedrības “Lat Charter” lidaparāts JAK-42 sāk divas stundas un 40 minūtes ilgu lidojumu 1630 kilometru garumā uz Bulgārijas galvaspilsētu Sofiju. Latvijas Valsts prezidente dodas pirmajā valsts vizītē uz Bulgāriju.
Trīs vizītes gadā
Prezidente Bulgārijā nebija pirmo reizi. Sofiju V. Vīķe-Freiberga apmeklēja 2001. gada oktobrī darba vizītē, kur piedalījās NATO kandidātvalstu vadītāju sanāksmē. Taču valsts vizītei ir pilnīgi citāds raksturs, norisi strikti reglamentē protokols.
Prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga “Bauskas Dzīvei” skaidroja, ka pēc pasaules pieredzes valstu vadītāji ik gadu dodas trijās četrās valsts vizītēs, tikpat bieži tiek uzņemtas arī citu valstu pirmās personas. Latvijai iepriekšējos gados šo vizīšu skaits bijis lielāks, ko noteica mūsu valsts neatkarības atgūšana. Šogad šī bija pēdējā prezi dentes valsts vizīte.
Tās lielākoties finansiāli sedz uzņēmēja valsts, taču nākas tērēties arī ciemos braucējiem. Kopā ar prezidenti vizītē tradicionāli devās uzņēmēji, žurnālisti. Preses pārstāvjiem bija jāmaksā vien par viesnīcu, kas izrādījās visai lēti – piecu zvaigžņu ho telī “Kempinski” numurs vienai personai maksāja 70 eiro. Rīgā par līdzīgu naktsmāju būtu jāšķiras no aptuveni pusotra simta eiro. Uzņēmēji paši sedza ceļa izdevumus, viņus šai vizītei bija organizējusi Latvijas Attīstības aģentūra. 21 uzņēmēja vidū gan nebija neviena Bauskas rajona iedzīvotāja. Pārtikas ražotājus pārstāvēja vien Tukuma rajona SIA “Pūres cehs” izejvielu sagādes vadītājs.
Visu nosaka protokols
Aiva Rozenberga paskaidroja, ka valsts vizītē ir ļoti strikta protokola ievērošana, kas pieļauj minimālas atkāpes. Darba vizītes šajā ziņā ir brīvākas, taču arī sarežģītākas. Nedaudz dīvaini šķita, ka jau Rīgas lidostā žurnālisti varēja izlasīt Latvijas prezidentes tostu, kuru viņa uzsauca svētku vakariņu laikā. Tajā bija rakstīts, ka prezidente pateicas par izrādīto sirsnību un patieso viesmīlību. Varējām iepazīties arī ar Bulgārijas prezidenta atbildes tostu.
A. Rozenberga skaidroja, ka šāda iepriekšēja uzrunu sagatavošana un nosūtīšana otrai pusei ir gan protokola prasība, gan arī labs žests un cieņas apliecinājums.
Brīvā laika nav
Nepilnu triju dienu vizītē prezidentei laiks saplānots pa minūtēm, vien ierēķināta maza laika rezervīte pirms pusdienām. Abus vakarus V. Vīķe-Freiberga viesnīcā, kas šoreiz bija īpaša Bulgārijas prezidenta viesu māja pilsētas nomalē, atgriezās pēc plkst. 22. Trešās dienas rītā uzreiz pēc brokastīm prezidente 45 minūtes veltīja intervijām Bulgārijas Televīzijai, avīzēm.
Nedaudz brīvāks no protokola strikti noteiktiem laika limitiem bija Plovdivas apmeklējums. taču arī tur prezidentei nebija iespēja pastaigāties pa romantisko vecpilsētu, viņa pārvietojās speciālā autobusiņā. Vien vizītes pēdējā pasākumā, vīna degustācijā, delegācija atļāvās ierasties ar nokavēšanos un pabūt minūtes 30 ilgāk. Vairs nekur nebija jāsteidzas, īrētā lidmašīna gaidīja Plovdivas lidostā. Rīgā atgriezāmies stun du vēlāk, kā bija sākotnēji plānots.
Vēlas izzināt mūsu pieredzi
Pirms vīna degustācijas Plovdivas restorānā “Paldin” prezidente atvēlēja minūtes piecas sarunai tikai ar Latvijas žurnālistiem, kuras laikā viņa patiesi apliecināja, ka vizīte bijusi veiksmīga. “Mums svarīgi veidot saimnieciskos kontaktus ar Bulgāriju, jo šī zeme varētu būt kā placdarms mūsu tālākai ekonomiskai virzībai uz Balkāniem,” atzina prezidente.
Nepamanīts nepalika arī fakts, ka Latvijas pārstāvji Bulgārijā ierodas no zemes, kas jau pēc dažiem mēnešiem būs ES dalībvalsts, pēc pāris mēnešiem kopā būsim NATO aliansē. Bulgāru pusi interesēja mūsu politiskā pieredze, veiktie ekonomiskie, arī politiskie darbi, gatavojoties iestājai ES. Savukārt par Latvijas uzņēmējiem bulgāri izrādīja interesi ne tik daudz kā par preču piegādātājiem, bet kā par iespējamiem investoriem. Šādas atziņas vizītes noslēgumā raisīja pozitīvas pārdomas, ka esam kļuvuši par valsti, no kuras citi, turklāt tepat, Eiropā, vēlas aizgūt pieredzi un mācīties.
