Nākamais gads sporta dzīvē nāks ar pārmaiņām, un pašlaik vēl nav skaidrības, kā notiks galvenās kompleksās valsts sacensības – Latvijas pirmā olimpiāde.
Nākamais gads sporta dzīvē nāks ar pārmaiņām, un pašlaik vēl nav skaidrības, kā notiks galvenās kompleksās valsts sacensības – Latvijas pirmā olimpiāde.
Kā sadalīt finanses?
No 2004. gada vairs nebūs Latvijas Lauku sporta spēļu, vairāk nekā 20 gadu zināmu un tradīcijām bagātu sacensību. Rajona Padomes Sporta nodaļas vadītāja Inga Ūbele ir nobažījusies: “Nevaru precīzi sastādīt nākamā gada budžeta sporta pasākumu tāmi. Kaut arī tika panākta vienošanās, ka Latvijas pirmajā olimpiādē lauku rajoniem būs atsevišķs vērtējums, konkrētas summas vēl nav iespējams paredzēt. Ir neziņa par konkrētu sporta veidu nolikumiem, vērtējumu un izmaksām.
Pašlaik, spriežot pēc neoficiālas informācijas, arī otrs lielākais sporta sarīkojums, kurā piedalās mūsu rajons – Latvijas Sporta veterānu savienības (LSVS) sporta spēles – varētu izmaksāt dārgāk. Dzirdēts, ka valsts iedalītais finansējums LSVS no jau tā nelielas summas esot sarucis pavisam. Tātad jārēķinās, ka pašvaldību finansējumam vajadzēs būt prāvākam.”
Veicina ar dažādām metodēm
Bauskas rajona pašvaldības budžeta projektā 2004. gadam, tāpat kā šajā gadā, sporta pasākumiem paredzēti 19770 latu. Šo summu sadalot valsts kompleksajiem sporta pasākumiem un atsevišķiem sporta veidiem, ir iespēja balstīt aktivitātes, kas rajonam svarīgas, uzsver I. Ūbele. Tāpat kā pērn notiks rajona čempionāti 17 sporta veidos pieaugušajiem un veterāniem, paredzēts atbalsts sportistiem, kuri meistarību parāda valsts mēroga un starptautiskās sacensībās. Līdz šim naudas pieticis, lai prēmētu rajona izlašu dalībniekus – gan pieaugušos, gan veterānus.
Rajona Padome ir apstiprinājusi nolikumu “Par naudas balvu piešķiršanu Bauskas rajona sportistiem, sporta spēļu komandām un Bauskas rajona treneriem par sasniegumiem sportā”. Sporta veidu atbildīgie treneri Sporta nodaļai iesniedza informāciju par pretendentiem uz naudas balvām. Rajona sportisti saņēma naudas balvas saskaņā ar jauno nolikumu, kuru, uzklausot dažādus viedokļus, ir iespējams pilnveidot.
Katrs velk uz savu pusi
Taču nereti arī redakcijai ir bijis jāuzklausa pretenzijas, kā vērtē un prēmē mūsu sportistus. Laikraksta redakcijā varbūt kā nevienā citā vietā saplūst visi “par” un “pret”. Jāatzīstas, brīžiem jūtos smagi, jo “katrs deķi velk uz savu pusi”. Šādus vārdus pēc rajona sporta lietu sabiedriskās padomes sēdes sacīja neitrāla persona, kas pietiekami labi orientējas nozarē. Arī es vilkšanu esmu izjutusi un daļēji tai pat radusi izskaidrojumu. Mūspuses sportistiem ir augsta pašvērtības apziņa, katra veida pārstāvji jūtas tie svarīgākie. Tas nebūtu peļami, bet vairāk uztrauc kas cits –, manuprāt, baušķenieki neprot priecāties un novērtēt arī cits cita panākumus.
Kaut gan sportā viss ir precīzi reģistrējams un salīdzināms, tomēr esmu dzirdējusi diskusijas, kas, loģiski apsverot, mulsina. Saprotams, ka vērtēšanā priekšroka ir sporta veidu rajona izlasēm. Bet, piemēram, stenda šaušanā izlasi komplektē Lauku sporta spēlēm, un tad šāvējus vērtē kā rajona komandas pārstāvjus. 2003. gadā Lauku sporta spēļu nebija, bet stenda šāvēju komanda Latvijas čempionātā un kausa izcīņā bija labākā, taču tās dalībniekus vērtēja tikai individuāli. Ne auto, ne ūdensmotosportisti arī rajonam nedod punktus kādā kompleksajā vērtējumā, tādēļ viņi “izkrīt” no prēmējamo saraksta, kaut gan ir valsts čempioni un medaļu ieguvēji, starptautisku sacensību laureāti. Šajā gadā viņi vismaz saņēma morālu gandarījumu, jo tehniskajiem sporta veidiem bija atsevišķa nominācija, nosakot rajona sporta laureātus.
Summas ir atšķirīgas
Šis gads jau tuvojas noslēgumam un sportam tērētos līdzekļus var nosaukt precīzi. Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skola ir saņēmusi Ls 36448 un Iecavas pagasta sporta skola – Ls 5009 mācību un treniņu darba nodrošināšanai, kā arī Ls 88802 valsts mērķdotācijas treneru algām.
Bauskas rajona Padomes Sporta nodaļa sporta pasākumu organizēšanai un bāzes darbības nodrošināšanai un attīstībai būs iztērējusi Ls 78107. Interesanti iepriekš minētos skaitļus ir salīdzināt ar Jelgavas rajona Sporta centru. Tur bērnu un jauniešu sporta pasākumu nodrošināšanai, pieaugušo un veterānu sporta attīstībai, valsts mērķdotācijas treneru algām un līdzekļi bāzes uzturēšanai un attīstībai kopumā sasniedz Ls 130000. Savukārt Dobeles rajona sporta attīstībai, summējot kopā BJSS mērķdotācijas un pieaugušo sportam atvēlēto finansējumu, 2003. gadā izlietoti Ls 104725.
Nākotnes modelis – kā Iecavā
Perspektīvā saskaņā ar valsts politikas pamatnostādnēm Latvijas teritoriālā pamatvienība būs novads, kura sporta norišu modelis jau pašlaik daļēji saskatāms Iecavā. Šeit darbojas sporta skola, ir sava sporta bāze, attīstīts basketbols ar komandas pārstāvniecību Latvijas Basketbola amatieru līgā. Iedzīvotājiem rīko kompleksās sacensības, kā arī čempionātus pagastam raksturīgos un iecienītos sporta veidos.
Pašvaldība dāsni finansē sporta nozari, 2003. gadā tai atvēlēti aptuveni 25 tūkstoši latu. Tā informē pašvaldības deputāte, sporta darba organizatore Baiba Gāga. Arī no rajona budžeta sportisti vēl gūst papildu finansējumu.
Meklē labākas iespējas
Kā līdzjutēja un žurnāliste vērojot sporta norises, aizvien vairāk pārliecinos, ka pašreizējā sistēmā ir tādi pārrāvumi, kas liedz pilnveidoties jauniešiem, kuri absolvē Murjāņu sporta ģimnāziju vai beidz mācības un pārtrauc darboties bērnu un jaunatnes sporta skolā.
Latvijas labākā diska metēja Dace Ruskule pašlaik ir aizbraukusi uz Ameriku, lai izzinātu studiju iespējas Nebraskas universitātē. Savā zemē viņa nesaņem tādu atbalstu, lai varētu pilnvērtīgi trenēties. Baušķeniece volejboliste Sanda Dzīle jau studē ASV. Jaunietes tēvs Gundars Dzīle stāsta, cik milzīga ir slodze sportā un mācībās. Taču nav salīdzināmas attīstības iespējas, kādas ir tālajā zemē un savās mājās.
Arī desmitcīņnieks Atis Vaisjūns 2004. gadā cer sākt izglītoties un sportot ASV. Šie visi trīs ir mūsu rajonā sportisko karjeru sākuši jaunieši. Ar to niecīgo atbalstu, ko augstas klases sportistiem var piešķirt pašvaldības, ir daudz par maz. Unikāls piemērs ir vieglatlēte Irēna Žauna. Tikai pēc tam, kad ar ģimenes ieguldījumu bija izlauzts ceļš līdz Olimpiskajām spēlēm, viņa sāka saņemt valsts atbalstu.
Vēl plēšas fanātiķi, viņu vidū tehnisko veidu pārstāvji, kuriem ir pašiem nauda un kuri spēj atrast labvēļus, bet tādu sportistu nav daudz.
Pašiem vajadzīgais ritms
Manuprāt, ikdienas jeb atpūtas sports, kā to atļaušos nosaukt, gan nekur nepazudīs. Bauskas ceturtās kompleksās spartakiādes sacensības apstiprina faktu, ka ļaudīm nepietiek ar darbu vien. Šajos mačos nav īpaši jādreb par rezultātiem, nav tās spriedzes, kas sacenšoties ārpus savām mājām. Komandām ir noteikta dalības maksa, protams, arī pilsētas Dome budžetā iedala naudu sportam. Gluži vienkārši – “sporta rats” ir iekustināts un pilsētas komandas atradušas savu sportisko modeli, kas pārspēj sākotnēji iecerēto.
Mūsu rajonā ir plaši sazarojies un attīstījies visu paaudžu sports, dažādi sporta veidi, un šādā vienā apskatā nav iespējams skart visas problēmas.
