Latvijas armijas virsleitnanta, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera baušķenieka Tālivalža Lepšes atdusas vieta ir Baltezera kapos.
Latvijas armijas virsleitnanta, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliera baušķenieka Tālivalža Lepšes atdusas vieta ir Baltezera kapos. Tur ir guldīti 1941. gada novembrī nežēlīgi noslepkavotie Latvijas armijas 113 virsnieki.
Neziņā paiet 40 gadu
Tālivalža Lepšes meitas un dēls 1944. gadā no Liepājas ar kuģi devās uz Rietumiem. Latvijā palikušie radi līdz pat 1986. gadam nezināja viņu atrašanās vietu. To, ka visi ir sveiki un veseli, saviem Bauskas radiem negaidītā veidā pavēstīja Tālivalža meita Liliāna, kura dzīvo Sidnejā (Austrālija). Šo epizodi “Bauskas Dzīvei” atklāja Andris Dūmiņš. Tālivaldis Lepše bija viņa vecmāmiņas brālis. Dūmiņu ģimene agrāk dzīvoja Gailīšu pagastā, tagad viņi ir baušķenieki.
Lepšu dzimtas locekļi ir apglabāti Važītes kapos. To, protams, zināja arī Liliāna Lepše-Pelša, kura Austrālijā strādāja gēnu inženierijas nozarē. Iespēja apmeklēt dzimteni kā tūristei viņai pirmo reizi radās 1986. gadā.
Labi zinādama, ko nozīmē “dzelzs priekškars”, viņa neriskēja par braucienu informēt Bauskas radus, taču Liliānas darbības plāns bija izstrādāts perfekti. Ieradusies Rīgā, viņa pieteicās ārzemju tūristu grupas braucienam uz Rundāles pili. Padomju laikā Jūrmala un Rundāle, šķiet, bija vienīgās vietas ārpus Rīgas, ko drīkstēja apmeklēt rietumnieki.
Misiju izdodas īstenot
Kad autobuss šķērsoja Mūsas tiltu Bauskā, Liliāna lūdza pieturēt. Neraugoties uz grupas vadītāja brīdinājumiem, viņa tomēr izkāpa. Iecerētās misijas īstenošanai bija vajadzīgs tieši tik daudz laika, cik pārējie grupas biedri veltīja Rundāles pils aplūkošanai.
Ziedoņu ielā Liliānu jau gaidīja auto, kam pie stūres atradās radinieks no Tallinas. Drosmīgajai dāmai bija izdevies ar viņu sazināties un informēt par savu nodomu. Mašīna devās uz Važītes kapiem.
Uz dzimtas piemiņas akmens Liliāna atstāja polietilēnā iesaiņotu zīmīti. Tās saturs vēstīja, ka visi Tālivalža Lepšes bērni ir drošībā un viņiem sokas labi. Bija norādīta arī Austrālijas dzīvesvietas adrese. Vēstule tagad glabājas Dūmiņu ģimenes relikviju krātuvē. Turpat atrodas arī Liliānas Pelšas rakstīts manuskripts, kas atspoguļo 1941. gada nežēlīgos notikumus un Tālivalža Lepšes bojāejas apstākļus.
Nodibina sirsnīgu draudzību
Zīmīti kapos atrada Tālivalža brāļa Nikolaja meita Rita. Andra sieva Silva stāsta: “Notikums mūs bezgala iepriecināja, mēs apbrīnojām vīra radinieces uzņēmību un jutāmies viņai pateicīgi. Uz Latviju Liliāna otrreiz atbrauca 1988. gada pavasarī, kad Atmodas galvenie notikumi vēl bija priekšā. Nākamā ciemošanās notika jau brīvajā Latvijā. Viņa ieradās uz pāris mēnešiem, un Andris organizēja ceļojumus pa Vidzemi, Latgali, Zemgali. Liliāna ir augstas klases personība– inteliģenta, gudra, bezgala taktiska. Ļoti sievišķīga – pat ikdienā viņa nēsā krellītes, auskarus, elegantus tērpus. Mēs esam ļoti cieši sadraudzējušās. Tagad galvenā vēstuļu rakstītāja esmu es, nevis Andris. Brīžiem šķiet, ka vīra radiniece ir mana vienaudze, lai gan Liliānai nesen palika 80 gadu. Pērn viņa uz Latviju atveda mirušā vīra Jāņa urnu ar pelniem, lai apglabātu dzimtajā Barkavā.”
Austrālijā dzīvo arī Tālivalža Lepšes otra meita Rovena, bet dēla Sigurda mītnes zeme ir Kanāda.
