Ar stalto baušķenieku, draudzenes Ritmas dēlu Jaroslavu Kravčenko, tikos Rīgā, «Intehnikas» veikalā.
Ar stalto baušķenieku, draudzenes Ritmas dēlu Jaroslavu Kravčenko, tikos Rīgā, “Intehnikas” veikalā.
Tur puisis strādā par pārdevēju konsultantu. Tā nav Jaroslava vienīgā nodarbošanās. Vairākus gadus, jau studējot Aviācijas institūtā, viņš ir zemessargs. Šovasar kā balvu par kārtīgu dienestu viņš saņēma piedāvājumu piedalīties Latvijas Zemessardzes un ASV Nacionālās gvardes divu nedēļu kopīgās mācībās “Guard Ex 2003” Kempgreilingā Mičiganas štatā ASV.
Kāpēc iestājies zemessargos?
– Man patīk sportot un sevi uzturēt formā, sadraudzējos ar puišiem mūsu 14. bataljonā. Zemessardze ir mans vaļasprieks.
Vai mūsu Zemessardzes kareivji pirmo reizi trenējās ASV?
– Nē, jau desmit gadu Mičiganas nacionālā gvarde sadarbojas ar Latvijas Zemessardzi, galvenokārt personāla un informācijas apmaiņas jomā. Katru gadu Latvijas Zemessardzes vads piedalās nacionālās gvardes lauku taktiskajās mācībās “Guard Ex”.
Pastāsti, kā ritēja mācības!
– Mācību programma bija diezgan piesātināta. Tās sākās jau pirmajā ierašanās dienā – svētdienā. Mūs iepazīstināja ar galvenajiem ASV Nacionālās gvardes strēlnieku ieročiem – triecienšauteni M16 A4, zemstobru granātšāvēju M 203, ložmetēju M 249 SAW. Piedalījāmies arī treniņos lauku kaujas iemaņās. Bijām orientēšanās mācībās mežā pēc militārām kartēm, kurās atzīmēti tikai galvenie ceļi. Tas nebija viegli – nācās paļauties uz kompasu un savu soļu skaitu. Mežā piedzīvojām pamatīgu lietus gāzienu, pārējās dienas gan bija saulainas, satikām arī vairākus dzīvniekus, pat stirnas un briežus.
Kā atšķīrās mūsu zemessargu un ASV gvaržu sagatavotība?
– Jāatzīst, ka ASV instruktori bija sajūsmā par mūsu sagatavotību un disciplīnu. Mums sevišķi labi padevās taktis kās nodarbības un kaujas šaušanas vingrinājumi ar strēlnieku ieročiem. Vingrinājumā ar ložmetēju vairākums no mums ieguva šaušanas eksperta kvalifikāciju. Liels nopelns varbūt ir arī sagatavošanās nometnei Skultē pirms došanās uz ASV. Mācības un treniņi gvardes strēlniekiem ASV notiekot krietni retāk nekā mums, tāpēc katrā tikšanās reizē visu jāsāk mācīt gandrīz vai no jauna.
Vai iemācījāties arī ko jaunu?
– Jā, apguvām ASV armijas M40 gāzmaskas lietošanu – aptuveni desmit minūtes bija jāpavada ar asaru gāzi pildītā slēgtā telpā. Kā nu kuram veicās, ne visi to izturēja. Mazliet kļūdoties, gāze iekļuva maskā. Sajūtas nebija patīkamas. Mūs iepazīstināja arī ar ASV tankiem “Abrams”. Liels pārdzīvojums bija lidojums ar kaujas helikopteru.
Pēdējās četras dienas katra mūsu nodaļa tika pievienota amerikāņu vadam. Kopā cītīgi trenējāmies mācību kulminācijai “Uguns un kustība”. Tajā katrai nodaļai, taktiski pārvietojoties, lai “ienaidnieks neatklātu”, bija jāveic noteikts maršruts pēc azimuta ar kaujas munīciju. Atklājot “pretinieku”, nodaļai tas bija “jāiznīcina”.
Kā jūs vērtēja amerikāņi?
– Par mums atzinīgi izteicās gan virsnieki, gan instruktori. Negaidījām, ka būs tik sirsnīga attieksme arī no karavīriem. Starp citu, par mums necerēti lielu interesi izrādīja vietējā prese – bija jāsniedz vairākas intervijas.
Kā beidzās mācības ASV?
– Katram zemessargam svinīgi pasniedza sertifikātu par sekmīgu mācību beigšanu. Mūs aizveda arī ekskursijā uz Traversu – pilsētu pie Mičiganas ezera.
Kāds ir tavs lielākais guvums no brauciena?
– Guvu vienreizējus iespaidus ilgam laikam. Cita valsts un cilvēki, uzkrāju zināmu pieredzi dažādās jomās, nostiprināju angļu valodas iemaņas, papildināju savu zemessarga ekipējumu, jo tur tas ir krietni lētāks. Sapratu, ka Latvijā pārtika ir daudz garšīgāka. tur viss likās tik mākslīgs, viena ķīmija.
Ar Jaroslavu Kravčenko sarunājusies I. PUNKA Mežotnē
