«Zaļā ielā dzīvoju kopš dzimšanas. Mašīnu saceltais troksnis ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu,» saka baušķeniece Sandra Skrinite, SIA «Tipo-Print» ražošanas vadītāja.
“Zaļā ielā dzīvoju kopš dzimšanas. Mašīnu saceltais troksnis ir kļuvis par ikdienas sastāvdaļu,” saka baušķeniece Sandra Skrinite, SIA “Tipo-Print” ražošanas vadītāja.
Viņu un citus Skriņu ģimenes locekļus pārsteigusi publicētā informācija par trokšņu mērījumiem Bauskā un atzinums, ka viss atbilst normai.
Ko nevarēja zināt
Skriņu ģimene dzīvo savā divstāvu namā Zaļā ielā 6. Mājas īpašniekiem šķiet, ka aizskartas viņu tiesības, jo iespēju dzīvot ielas malā viņi nav izvēlējušies. Taču no trokšņa un citādas lielceļa ietekmes nākas ciest katru dienu, nakti, būtībā katru stundu. Savukārt veikt trokšņa mērījumus viņiem Dome nav piedāvājusi, bet paši nav zinājuši, ka šāda pārbaude ir iespējama.
Māja uzcelta 1933. gadā, tā piederējusi Sandras vecmāmiņas māsai Emīlijai Veikmanei. “Viņas vīrs bija galdnieks, pirmajā stāvā atradās darbnīca, otrajā – dzīvojamās telpas. Vēlāk mājā izbūvēti četri atsevišķi dzīvokļi,” dzimtas vēsturi atstāsta Sandra.
Toreiz brauktuve atradusies tagadējā Dārza ielā. 20. gadu vidū, pērkot zemesgabalu, Emīlija Veikmane nevarēja iedomāties, ka nākotnē mājas mantinieki dzīvos tieši ceļa malā. Kamēr nebija izbūvēta gājēju ietve, lietus laikā māja tika nošķiesta ar dubļiem līdz otrā stāva logiem. Divu nedēļu laikā starplogos sakrājas tāda putekļu kārta, ka redīsus varētu sēt, skumji joko Sandras mamma.
Divas stundas miera
Skriņu ģimene novērojusi, ka apmēram līdz pusnaktij cauri Bauskai intensīvi brauc lielie kravvedēji. Pamanīts, ka, rītam austot, pilsētu šķērso tie, kuri nakti pārlaiduši uz Lietuvas un Latvijas robežas. Ap pulksten diviem trijiem pilsētā beidzas intensīva transporta satiksme, ap puspieciem no rīta tā sākas. Vasarā savu skaņu pievieno mopēdisti, motociklisti, jaunieši automašīnās, kurām logi līdz galam vaļā un uz pilnu klapi darbojas mūzikas mašīna.
Ja ciemos atbrauc radinieki no laukiem, viņi Zaļā ielā naktis pavada nomodā, jo šajā vietā kanalizācijas akām uzlikti kustīgi (vai tos sauc par peldošajiem?) vāki. Tādam pārbraucot, katra mašīna ar savu tonnāžu un dubultriteņiem nospēlē savdabīgu simfoniju. Sandra atceras – kad veikta ielas rekonstrukcija, viņa darbu vadītājam vaicājusi, vai kanalizācijas aku vākiem nevar likt kādu blīvējumu. Taču viņas lūgums ceļu būvētājus nav aizkustinājis.
Padziļinās plaisas
Māja ir laba, tajā var dzīvot, bet trīs pēdējie gadi pierādījuši, ko ēkai spēj nodarīt transporta satiksmes intensitāte. Pirms divām vasarām Sandra remontējusi savu istabu mājas otrajā stāvā. Noņemot tapetes, atklājies, ka sienās ir daudzas lielākas un mazākas plaisas. Māja ir labi uzturēta, bet tagad tai nepieciešams kapitālais remonts. Pirmajā stāvā vienā istabā sienās ir pamatīgas plaisas, īpaši tās padziļinājās pēc ielas rekonstrukcijas 2001. gadā.
“Biju pie paziņām Saulkrastos. Tur arī paplašināts ceļš, veikta rekonstrukcija un projekta laikā logi apmainīti visām ceļmalas mājām,” secina Sandra. Zaļās ielas mājā ir 19 logi. Cerībā mazināt troksni 2000. gadā seši rāmji apmainīti, ielikti trīs koka, trīs koka paketlogi. Baltus tos nemaz nevar likt, tikai brūnus, stāsta Sandra. Viņa atzīst, ka logus uz ceļa pusi nekad nevar atvērt, vasarā no ielas nāk putekļi un troksnis, lietus laikā dubļi kāpj iekšā. Dārzā šovasar nolemts sēt mauriņu, jo viss, kas ceļmalā izaug, ir kā eļļainiem putekļiem apkvēpis.
Kādreiz bija balta
Cik labi, ka šogad nav bijis pamatīga puteņa, jo smilšu kaisāmais agregāts ar liekšķeri uzstumj sniegu atpakaļ, stāsta Sandra. Tagad tā ir arī viņas ģimenes rūpe. Kad 2001. gadā gar Zaļās ielas labo pusi uzbūvēja gājēju ietvi, Skriņu ģimene no Domes saņēma vēstuli, ka privātīpašniekiem jākopj trotuārs vairāk nekā 20 metru garumā. Patiesībā tā ir pilsētas centrālā iela, bet šajā posmā to netīra sētnieks.
Bail no brīža, kad Dome varētu pamanīt ceļmalā esošās mājas nožēlojamo izskatu un atzīt, ka tā bojā pilsētas tēlu, saka Sandra. “Mums varētu likt to nokrāsot, atjaunot apmetumu vai apšūt. Taču, cik tas maksātu, tad tas būtu jādara pēc katra lietainā gadalaika,” viņa skumji secina un atgādina, ka dubļu krāsas nams pirmsākumos bijis balts.
Ielas nevar pārvietot
Trokšņa mērījumus Bauskā organizēja pilsētas Domes īpašumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Voldemārs Čačs. Viņš teic, ka sevišķi nevienam iedzīvotājam vai mājas īpašniekam mērījumu veikšana nav piedāvāta.
Sazinoties 5. janvārī, viņš sacīja: “Ja šāda iespēja būtu izsludināta avīzē, iespējams, pieteiktos vai katrs, kurš dzīvo netālu no ceļa. Bet šie mērījumi nav lēti. Tāpēc varu piedāvāt Sabiedrības veselības aģentūras dienesta tālruni, adresi, jo mērījumus var pieteikt, bet katram pašam par tiem jāmaksā. Dome atkārtoti šādus izdevumus negrasās segt. Atgādināšu, ka pieļaujamā trokšņu norma Bauskā pārsniegta tikai nedaudz. Turklāt, kā jau iepriekš sacīju “Bauskas Dzīvei”, ne Kalna, ne Zaļo ielu nevaram pārvietot, transporta plūsmu nav, kur novirzīt.
