Vīri vairs nebrauc lūkoties, kāda izskatās sieviete, kura vada SIA «Ķīši» z/s kokzāģētavu.
Vīri vairs nebrauc lūkoties, kāda izskatās sieviete, kura vada SIA “Ķīši” z/s kokzāģētavu. Vairs netaujā, vai viņa pati arī zāģē. Muļķīgs jautājums, jo, protams, ne. Viņai vairs neprasa, vai vīrs gulšņā, ja pašai jābūt šādas firmas saimniecei. Nu jau stiprā dzimuma pārstāvji iecavnieci VIJU SPALVU uztver kā līdzvērtīgu sadarbības partneri.
Noder ekonomistu zināšanas
Kokzāģētavas priekšgalā uzņēmīgā sieviete ir kopš 1997. gada. Sākotnēji Vijas zināšanas par kokiem aprobežojās tikai ar to, ka atšķīrusi tos pēc lapām. Ideja par kokzāģētavu radās nejauši, kad Spalvas gādāja no sava 11 ha mantotā meža materiālus mājas celtniecībai. Tobrīd bērnu dēļ nācās prātot par darbu tuvāk miteklim. Par pirmajām nodotajām kravām tika nopirkts lentzāģis. Toreiz viņi bija pirmie apkārtnē, kuri to iegādājās. Līdz ar to varēja iztikt bez kredītsaistībām.
Sākumā nebija iecerēts pilnībā izzāģēt savu mežu, taču pēkšņa vējgāze piespieda ķerties tam klāt. Savā mežā iestādītas kļaviņas, skābarži, priedes, pīlādži, egles. Koki uzņēmējdarbībai tiek pirkti. Firma joprojām strādā. Tās finanses un dokumenti ir kārtībā. Te noder V. Spalvas tirdzniecības ekonomistes izglītība, daudz palīdz arī vīrs, tautsaimniecības ekonomists.
Strādā divos virzienos
Dzīvesbiedrs Aivars strādā Rīgā par finanšu direktoru. Vija ieguvusi arī pirmā līmeņa juridisko izglītību, jo jutusi šādu zināšanu trūkumu. Viņa daudz mācījusies no sadarbības partneriem – galdniecības uzņēmumiem, kokapstrādes firmām. Vija attīstījusi uzņēmējdarbību divos virzienos – piegādājot kokmateriālus mēbeļu ražotājiem un savā zāģētavā sagatavojot pasūtītāja kokus. Arī apkārtnes ļaudis ved kokus pārstrādāt, piemēram, siltumnīcu būvēšanai.
Galdniecības firmas pieprasa dažādus kokmateriālus. Augstas kvalitātes kokmateriāli ir bezzaraini. Zemākas kvalitātes kokus firma piegādā krēslu gatavotājiem, jo viņi no tiem var atrast derīgu materiālu.
Septiņus gadus strādājot šajā nozarē, Vija secinājusi, ka labu koku skaits mežos sarucis, jo tie jau izzāģēti. Kaut apaļkoku cena šī iemesla dēļ cēlusies, zāģmateriāli dārgāki nav kļuvuši, jo tas nozīmētu paaugstināt arī mēbeļu cenu. Tas uzņēmumiem būtu liels risks, jo ne visus iepirktos kokmateriālus viņi var izmantot to kvalitātes dēļ.
Sliktākus kokmateriālus nelielos apjomos var pārdot zārku gatavotājiem. Šādas iespējas nav mēbeļu ražotājiem.
Eiropā vērojama apaļkoku cenas izlīdzināšanās. Agrāk somi un zviedri apaļkokus iegādājās no igauņiem, taču tagad igauņi tos pērk no somiem un zviedriem. Kokapstrādes jomā ļoti jūtama nesakārtotā tirgus ietekme.
Nozare, kuru ietekmē laikapstākļi
Kokapstrādes jomā strādājošie ļoti izjūt laikapstākļu ietekmi – tiklīdz ir sasnidzis daudz sniega vai salijis, nav iespējams iebraukt mežā. Vasarā koks ātri bojājas, zilē, to nevar ilgi uzglabāt. Par vienu no maza uzņēmuma priekšrocībām var uzskatīt iespēju elastīgāk piemēroties tirgum.
Vija stāsta, ka bijusi vēlme darboties sievišķīgākā jomā, metusies tēla veidošanas kursos un mācījusies angļu valodu. Viņa sapņo par darbošanos lauku tūrismā un cer “Ķīšos” izveidot meža un zvēru takas, lai ceļotāji varētu veldzēt dvēseli brīvā dabā. Vija stāsta, ka labprāt ekskursantiem piedāvā tu izjādes ar zirgiem, pēršanos pirtiņā, atpūtu kempingā un viesu namā. Viņa zina, ka tas reiz būs.
***
Viedoklis
Firmas “Vidzeme VMV” komercdirektors Vladimirs Vinogradovs: “Mēs ar Viju Spalvu sadarbojamies ne vienu vien gadu. Viņa ir partnere, kura tura savu vārdu. Vija ir vienīgā daiļā dzimuma pārstāve – mūsu sadarbības partnere – meža jomā. Tas ir neparasti un interesanti. Mūsdienās ne mazums sieviešu strādā jomās, kuras agrāk pārstāvēja tikai vīrieši.
