Būdama maza tauta, mēs neesam varējuši iztikt bez mesijām.
Būdama maza tauta, mēs neesam varējuši iztikt bez mesijām. Pirmskara Latvijā tie bija Kārlis Ulmanis un Rainis. K. Ulmaņa atbalstītājiem gribētos atgādināt, ka politiskās darbības sākumā viņš bija sociāldemokrāts, un tā saucamie ulmaņlaiki vairāk atgādināja sociālismu (no katra pēc spējām un katram pēc nopelnītā), nevis tagadējo mežonīgo kapitālismu (no katra pēc spējām un katram pēc sazagtā).
Mani nebūt nepārsteidza Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienības padomes atbalsts demisionējušajam valdības vadītājam Einaram Repšem (“Bauskas Dzīvē” 16. februārī), jo mesijas mūsu atjaunotās brīvvalsts vēsturē ir vēl vairāk iecienītas nekā pirms kara. Atcerēsimies Daini Īvānu, Gunti Ulmani, Joahimu Zīgeristu, Andri Šķēli un, visbeidzot, Einaru Repši, kuru par nācijas “glābēju” uztver gandrīz trešdaļa mūsu līdzpilsoņu.
Kādi tad būtu E. Repšes “labie” darbi: trīskāršs algas pielikums sev un pārējiem ministriem, kredītprocentu skandāls sakarā ar zemes iepirkšanu, vismazākais Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai Baltijas valstīs, viszemākais zinātnes finansējums Eiropā, neprofesionāla likumdošana.
Latvijas Bankas kādreizējā vadītāja E. Repšes dievinātāji laikam ir aizmirsuši savus “Bankā Baltija” pazaudētos ietaupījumus. Valsts bankas vadītājs nedrīkstēja un nevarēja neredzēt tās drīzo galu.
Protams, ka E. Repšem nākas ciest arī iepriekšējo labējo valdību neizdarības dēļ. Joprojām nav visaptverošas lauksaimnieku organizācijas, jo lielveikalu un banku lobijiem, kurus Saeimā pārstāv visas labējās un arī tā saucamās kreisās partijas, tas nav izdevīgi. Vairākkārt dzirdētajai demagoģijai, ka lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas izveidošana ir pašu lauksaimnieku rokās, nevaru piekrist. Saprātīgs likumdošanas atbalsts būtu ļāvis zemniekiem gan pārņemt un saglabāt patērētāju kooperāciju, gan ar likumdošanā iestrādātu normu palīdzību visās pašvaldībās izveidot zemnieku biedrības.
Diemžēl E. Repšes valdība turpina iztapīgu politiku attiecībā uz dažādo ES lauksaimniecības normu priekšlaicīgu ieviešanu Latvijā un uz to vienaldzīgi noraugās “lielais zemnieku aizstāvis” Saeimā un Briselē A. Kāposts.
Manuprāt, Latvijai vajag godīgu kreisi nacionālu (ne promaskavisku un ne probriselisku) politiku, kas aizstāvētu lielāko daļu strādājošo, zemnieku, mazo un vidējo uzņēmēju intereses, taču šīs Saeimas laikā cerēt uz to būtu vislielākā utopija.
Kamēr latvieši nepārcietīs bērnišķīgo labēji nacionālo partiju un mesiju slimību, tikmēr nekādi uzlabojumi mūs negaida, jo no E. Repšes līdz K. Ulmanim ir tikpat tālu kā no Zemes līdz Saulei.
A. PUNKA, cukurkukurūzas selekcionārs Mežotnes pagastā
