Laikrakstu, tostarp «Bauskas Dzīves», veidošanas tehnoloģija sešos gadu desmitos tiešām piedzīvojusi revolucionāras pārmaiņas.
Laikrakstu, tostarp “Bauskas Dzīves”, veidošanas tehnoloģija sešos gadu desmitos tiešām piedzīvojusi revolucionāras pārmaiņas.
Tā var raksturot gan to, kā lappuses top redakcijā, gan avīzes drukas jeb poligrāfiskos procesus, bez kuriem nav iedomājams lasāmo plašsaziņas līdzekļu ceļš pie auditorijas. Šoreiz – neliels ieskats rajona avīzes drukas vēsturē.
Metāla periodu aizmirst
Diezgan sarežģīti mūsu lasītājiem, kam nav priekšstata par poligrāfiju, skaidrot, kā ritēja darbs Bauskas tipogrāfijā, kad tur veidoja rajona avīzes pirmos numurus. Proti, katru rindiņu metieris salika, pa vienam ņemot vajadzīgo metāla burtu, un tā – bezgala daudz šādu burtu. Tolaik izmantoja plakanspiedes mašīnas, ar kurām pavairoja noteiktu skaitu eksemplāru. Šķiet, varat iedomāties, cik daudz laika bija jāpatērē, lai taptu laikraksta viena lappuse.
Nākamais solis poligrāfijas attīstībā bija burtu lejamā mašīna jeb linotips. Ilggadējā burtlice Eva Rigaste ļoti labi atceras šo darba periodu: “Metāls bija šķidrs. No īpaša katla, kurā tika uzturēta vajadzīgā temperatūra, katrai rindiņai tika ņemts materiāls, lai izlietu burtus. Mani ikdienas darbarīki tolaik bija skrūvgrieži, jo pašai vajadzēja regulēt mašīnu, lai izlietu noteikta platuma un konkrēta šrifta rindiņas. No tām veidoja avīzes katru lapu. Vasaras mēnešos pie linotipa bija gandrīz vai tuksnesīgs karstums. Liku blakus ventilatoru, lai būtu, ko elpot.”
Metieris jeb avīzes lapas salicējs ņēma metāla rindiņas un kombinēja kopā ar virsrakstiem, attēliem. Kad tas viss bija savietots, viena tāda metāliska lappuse svēra līdz 20 kilogramiem. “Tas tiešām bija smags darbs, īpaši sievietēm,” atzīst kādreizējā metiere Silvija Kulmane, kura vairākus gadus “aplauza” (tā izteicās poligrāfiķi) rajona avīzi.
Jaunas tehnoloģijas apgūst Bauskā
Vēl sarežģītāks un daudz plašāks būtu stāsts par laikraksta drukāšanu. Kādreizējam tipogrāfijas direktoram Nikolajam Dzenim atmiņā arī tas laiks, kad roku darba operācijas nomainīja mašīnsalikums. Viņš saka: “Sešdesmitajos gados daudz paveicām tehnikas nomaiņā, telpu paplašināšanā. Raksturīgi, ka Bauskā tajā laikā un arī vēlāk izmēģināja jaunās tehnoloģijas.”
80. gadu sākumā augstspiedi nomainīja ofsets, tas nozīmē, ka avīzes drukāšanai vairs nevajadzēja plastikāta matrices un smagas metāla formas. Šos materiālus aizstāja triacetāta plēve, uz kuras spieda burtus un montēja virsū attēlu pozitīvus, kā arī dažādus dekoratīvus elementus – rastrus, līnijas u. tml. To visu izgaismoja un kopēja uz plāna metāla plāksnes. Šie paņēmieni nodrošināja daudz augstāku iespiedkvalitāti. Protams, tika mainīta arī iespiedmašīna, ar kuru ievērojami ātrāk varēja nodrukāt visu tirāžu. Šajā laikposmā jaunu tehnoloģiju apguvē daudz strādāja pāragri mūžībā aizgājušie poligrāfijas speciālisti Pēteris Saulītis un Aleksejs Bedanovs.
Avīzi pārraida uz “Mūkusalu”
Zīmīgi, ka jauns posms “Bauskas Dzīves” drukāšanā sākās 2000. gadā. Kopš tā laika datorā samaketētas avīzes lappuses, izmantojot datu pārraides modernās tehnoloģijas, nosūta uz Rīgu – uz akciju sabiedrības “Diena” tipogrāfiju “Mūkusala”, kas ir specializēts avīžu iespiešanas uzņēmums. Jau trīs gadus pirms tam laikraksta piektdienas numurus, kas nāca klajā krāsās, arī iespieda iepriekš minētajā galvaspilsētas uzņēmumā. Tā kā datorā veidoto lappušu pārraidīšana uz Rīgu bija jau ierasts paņēmiens.
Neskaidrojot detaļas, jāpateic, ka, sākoties datorizācijai, viss laikraksta veidošanas process notiek “uz ekrāna”. Nav vairs ne linotipu, ne vairāku citu pirms pāris gadu desmitiem izmantotu poligrāfijas iekārtu. Vairāki poligrāfiskie procesi ir kļuvuši daudz vieglāki. To īpaši apstiprina “Bauskas Dzīves” datormaketētāja E. Rigaste. Viņas mūža lielākā daļa saistīta ar rajona avīzes veidošanu.
***
Fakti
– Laikrakstu “Bauskas Darbs”, vēlāk “Komunisma Ceļš” un “Bauskas Dzīve” iespieda tipogrāfijā Bauskā.
– 80. gadu sākumā augstspiedes tehnoloģiju nomainīja ofsets.
– Kopš 2000. gada laikrakstu drukā tipogrāfijā “Mūkusala” Rīgā, vienas avīzes tirāžas iespiešanai nepieciešams 30 – 40 minūšu.
