Līdz Lieldienām, kas šogad būs 11. aprīlī, vēl septiņas nedēļas. Katoļticīgajiem sācies gavēnis, bet latvisko gadskārtu ieražu svētku kalendārā februāra nogalē ir Meteņa laiks, ko krievi sauc par Masļeņicu.
Līdz Lieldienām, kas šogad būs 11. aprīlī, vēl septiņas nedēļas.
Katoļticīgajiem sācies gavēnis, bet latvisko gadskārtu ieražu svētku kalendārā februāra nogalē ir Meteņa laiks, ko krievi sauc par Masļeņicu. Ziema tiek raidīta projām, lai dod ceļu pavasarim.
Katrai tautai šajā laikā raksturīgi īpaši ēdieni. Krieviem tās ir plānās pankūkas, ko pamērcē medū, sīrupā, ēd ar skābu krējumu vai bez piedevām. Pankūkas apaļā forma simbolizē saules ripu pie debesīm.
Latvieši Meteņos vāra zirņu pikas. Izmērcē 400 g (2 glāzes) pelēko zirņu, vāra mīkstus kopā ar diviem vidēji lieliem nemizotiem kartupeļiem (200 g). Tupeņus notīra, kopā ar zirņiem samaļ gaļas mašīnā (labāk divas reizes!). Masai pievieno 100 g žāvēta speķa, kas sagriezts gabaliņos un sacepts uz pannas ar tikpat daudz sīpoliem. Pieber sāli, labi samaisa, izspaida, lai masa būtu bez kunkuļiem. Ēdamkarotē ņem pikas un ar karoti saveļ apaļas. Ēd, piedzerot rūgušpienu vai paniņas.
Meteņa laikā vāra žāvētas cūkas astes, auss, kājas vai ribiņu zupu, kurai liek klāt kartupeļus, zirņus vai pupas, grūbas. Virai jābūt biezai. Uz maizes ziežams kaņepju sviests. Ēdieni ir trekni, sātīgi, jo pirms garā gavēņa ir pamatīgi jāpaēd.
