SANTA IBRAGIMOVA ir baušķeniece, 24 gadus veca, aerobikas speciāliste. No 1994. līdz 1996. gadam dejojusi grupā «Intriga».
SANTA IBRAGIMOVA ir baušķeniece, 24 gadus veca, aerobikas speciāliste. No 1994. līdz 1996. gadam dejojusi grupā «Intriga».
Viena no pirmajām Bauskā 1996. gadā pieaugušajiem sākusi vadīt nodarbības klasiskajā aerobikā, šajā gadā arī saņēmusi aerobikas treneru kursu apliecību.
Santa vada nodarbības Bauskas 2. vidusskolas sporta zālē, kopš 2001. gada viņa konsultē klientus trenažieru zālē. 1998. gadā Aerobikas asociācijā ieguvusi aerobikas instruktores sertifikātu. Aerobikas treneru skolā saņēmusi diplomu par vidējo speciālo treneres izglītību. Kopš 1997. gada Santa Ibragimova ir individuālā uzņēmuma «Luvra» īpašniece, nodarbojas ar rūpniecības preču tirdzniecību, aerobiku un trenažieriem. Santa arī studē Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes 2. kursā.
Tavs darba «instruments» ir ķermenis. Cik ilgi tu ar to strādā?
– Tas notika pakāpeniski. Kad sāku izglītoties Bauskas 1. vidusskolas 1. klasītē, uzzināju, ka pedagogs Juris Arājs māca modernās dejas. Neviena nemudināta, aizgāju uz pirmo nodarbību.
Grūtākais bija iemācīties plastiskās kustības. Asās un straujās man ļoti labi padevās, samba un rumba bija manas dejas. Dejoju sešus gadus un esmu uzstājusies daudzās Latvijas pilsētās, arī Igaunijā. Atceros skaistās ar pērlītēm un fliteriem izšūtās deju kleitas. Tās šķita pasakainas. Savu tērpu vēl tagad glabāju skapī.
Pie disciplīnas un slodzes pieradu vasaras deju nometnēs Kandavā. Divas nedēļas katru rītu pulksten septiņos skrējām četrus kilometrus, brokastīs nedrīkstējām ēst smalkmaizītes. Modernās dejas tevi ievadīja ritmiskajā kustību pasaulē. Kad pienāca brīdis, kad varēji apgalvot, ka aerobika ir domāta tev?
– Toreiz man bija 13 gadu un ļoti gribējās vingrot. Pirmo reizi Bauskā Rīgas modeļu aģentūra organizēja manekenu skoliņu. Aiva Skaldere mācīja aerobiku. Reiz viņa uzticēja man vadīt nodarbību. Tad es arī pirmo reizi sapratu, ka mani tā saista.
Bauskas tautas namā esmu dejojusi «Jandālā», arī deju grupā «Intriga». Uzskatu, ka 16 gadi man bija īstais vecums, lai sāktu nodarboties ar aerobiku.
Šīs nodarbības sievietēm Bauskā tu sāki vadīt viena no pirmajām. Vai kā trenere piedzīvoji psiholoģisko barjeru?
– Grūti bija pierast, ka es esmu galvenais cilvēks, kuram citu priekšā viss ir jādara perfekti. Katru brīdi jāseko, lai vingrojumi tiktu pareizi izpildīti un klientēm nerastos veselības problēmas. Dalībniecēm tā vienmēr ir atpūta, bet man – darbs.
Rīgā, Aerobikas skolā, mācīja – lai klientēm patiktu, trenerei ir jābūt kā aktrisei, daudz jāsmaida. Nācās pierast pie tā, ka sevi jānovirza otrā plānā un nodarbībās jāstāsta tikai par aerobiku. Tas man bija kā grūts psiholoģiskais treniņš.
Vai, analizējot nodarbības, esi paškritiska?
– Uzskatu, ka nodarbībai ir jābūt izplānotai. Analizēju, vai vingrojumi bija labi, varbūt vajadzētu tos mainīt. Nodarbības papildinu ar jauniem «knifiņiem» un soļiem.
Domāju, ka aerobikā griestus vēl neesmu sasniegusi.
Tātad tavs moto ir šāds: aerobikas trenere nedrīkst ieslīgt rutīnā?
– Pilnīgi piekrītu. Tagad Bauskā ir jau vairākas aerobikas nodarbību vietas. Konkurence prasa cītīgu pašizglītošanos. Nepārtraukti visam jaunajam sekoju līdzi. Regulāri braucu uz dažādiem kursiem un semināriem Rīgā. Aerobikas klubos vēroju, kāda ir citu treneru izdoma vingrojumu kombināciju veidošanā. Nesen biju Igaunijā uz semināru treneriem.
Fitnesa federācija ir izveidojusi klubiņu «Es esmu tavs treneris». Esam ļoti draudzīgas, cita citu uzklausām. Ar vienu treneri regulāri apmainos ar profesionālu aerobikas mūziku, jo to ir grūti nopirkt. Es to pasūtu internetā.
Tagad esmu pateicīga mammai, kas bērnībā mani sūtīja mūzikas skolā. Tur attīstīja intelektu, muzikālo dzirdi un ritma izjūtu, kas ir nepieciešama arī aerobikā. Esmu absolvējusi klavieru klasi.
Vai nepieciešams liels darbs, lai vienmēr būtu formā, būtu skaista?
– Jā. Manuprāt, svarīgākais nav tas, lai cilvēks būtu skaists, viņam noteikti ir jābūt koptam. Regulāri dodos pie savas manikīres, kosmetoloģes, frizieres. Mans ādas tips ir no tumšajiem, tāpēc tikai reizēm nākas iet uz solāriju.
Kāds ir tavs ģērbšanās stils?
– Ikdienā vislabāk jūtos sportiski ģērbusies. Oficiālās sanāksmēs man ir omulīgi arī klasiskā kostīmā. Manai tumšajai ādai piestāv visu krāsu toņi, arī draudzene saka: «Velc kaut vai maisu mugurā, tāpat labi izskatīsies.» Nevarētu uzvilkt kāzu kleitu. Uzskatu, ka tā ir tikai parāde radiem un draugiem.
Sabiedrībā pastāv mīts, ka aerobikas treneres cītīgi pilda rīta rosmi. Kā iesākas tava diena?
– No rītiem nevingroju, jo man darbs katru dienu dod pietiekami daudz kustību. Ja kauli un muskuļi paliks stīvi, noteikti sākšu vingrot. Taču mana vecmāmiņa Alma Ibragimova ik rītu sāk ar vingrojumiem.
Nevaru iztikt bez ūdens procedūrām. Piederu pie cilvēkiem, kuri no rītiem nejūtas mundri, mani atmodina kontrastu duša. Tā ir veselīga ādai un novērš celulītu. Reizi divās nedēļās dodos uz saunu.
Daudzas sievietes pēc aerobikas nodarbībām ar tevi runā par uzturu. Kāda ir tava ēdienkarte? Vai ievēro daudz aizliegumu?
– Es ēdu, lai dzīvotu, nevis dzīvoju, lai ēstu. Katru dienu izrēķinu, cik daudz enerģijas man vajadzēs, vadot nodarbības un trenējoties, un attiecīgi vairāk kaloriju arī uzņemu. Manā ēdienkartē ir liela dažādība. «Veselības centrā – 4» veiktajā pārbaudē konstatēja, ka man ir strauja vielmaiņa. Varu daudz ēst, bet svars pieaug lēnām. Kaut gan bērnībā biju diezgan apaļīga.
Liellopu un cūkgaļu neēdu jau daudzus gadus. To lietojot, nejutos labi, arī liels kūkas gabals tikai uz brīdi apmierina kāri pēc saldumiem. Ēdu vistas gaļu, zivis, cepšanai lietoju olīveļļu. Katru dienu obligāti apēdu 400 gramu svaigu augļu un dārzeņu. Dārzeņu ēdieniem garšu uzlaboju ar jūras sāli.
Krējumu vispār nelietoju, salātus gatavoju ar olīveļļu. Cukuru nelietoju, taču, ja kādreiz gribas šokolādi, to arī apēdu. No rītiem tukšā dūšā izdzeru glāzi ūdens, dienā kopumā patērēju divus litrus ūdens. Ēdu apmēram četras reizes dienā, arī vakarā. Pēcpusdienā trīs stundas pirms aerobikas paēdu. Pēc nodarbībām stundu, pusotru nedrīkst ēst, jo tad muskuļi ir izslāpuši un no uzņemtajām kalorijām tie ātri var pieaugt. Ap desmitiem vakarā viegli iestiprinos.
Esmu mēģinājusi reizi nedēļā vienu dienu organismu attīrīt, dzerot tikai ūdeni, bet ilgāk par pusdienu nevaru izturēt bez ēšanas.
Šogad sāku lietot bišu māšu peru pieniņu, ziedputekšņus, medu. Neslimoju un jūtu enerģijas pieplūdumu. Agrāk dzēru ļoti dārgus vitamīnus un no vīrusiem nevarēju atkauties.
Vasara tūlīt būs klāt, aerobikas nodarbībās iestāsies pārtraukums. Kā tev ierasts silto laiku pavadīt un ko šajā vasarā esi ieplānojusi?
– Vasara man ir sevis pilnveidošanas laiks. Fitnesa federācija rīko vairāku dienu nometnes, vienu dienu mācāmies teoriju, nākamā ir praktiskas nodarbības.
Daudz ceļoju. Pagājušajā vasarā biju Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. Rudenī sajūsminājos par Turcijas eksotiku, izbaudīju Vidusjūras sāļo ūdeni un palmu zaļumu. Vēlos no katras pasaules zemes gūt sev ko jauku un saistošu. Taču Azerbaidžāna mani nevilina, kaut arī tā ir mana vectētiņa dzimtā puse. Šovasar domāju aizbraukt ciemos pie mammas uz Zviedriju, uz aerobikas festivālu Itālijā un rudenī doties uz Kanāriju salām.
Ja ārā ir skaists laiks, braucu ar velosipēdu, spēlēju tenisu, skrienu krosu, peldu.
Bez aerobikas talanta tev droši vien piemīt arī kāds cits…
– Visu mūžu ar dažādiem darbiņiem esmu pratusi naudu nopelnīt. Jau bērnudārza laikā mamma man iemācīja adīt un tamborēt. Savulaik manus rokdarbus bija iespējams nopirkt Bauskas mākslas salonos.
Vienu džemperi varēju uzadīt nedēļas laikā. Salons «A» man pasūtīja džemperi, tam es visu muguras daļu tamborēju no sīkām puķītēm. Darbs kļuva apbrīnas vērts gan man, gan citiem, jo man bija tikai 13 gadu. Tagad rokdarbiem nepietiek laika. Vairākus gadus apmeklēju angļu valodas kursus.
Tik daudz darba ieguldot sevī un citos, tu noteikti tagad jūties pilnīgi citādāka.
– Kā trenere esmu mainījusies par visiem 180 grādiem. Toreiz nodarbībās temps bija daudz lēnāks, arī kustības nebija tik daudzveidīgas kā tagad. Nebiju vēl guvusi profesionālo rūdījumu, kuru sasniedzu tikai ar daudzu gadu cītīgu darbu. Pārslodzes dēļ man ir bijušas veselības problēmas.
Dažkārt, braucot ar mašīnu, noskatos – pa ielu iet jauna meitene, kurai kājās ir tik apspīlētas bikses, ka redzama pamatīga tauku kārta. Gribas viņu aicināt uz aerobiku…
Esmu kļuvusi artistiskāka, intelektuālāka, labāk māku saprasties ar citiem.
