1. jūnijā stājies spēkā jaunais Latvijas Darba likums.
1. jūnijā stājies spēkā jaunais Latvijas Darba likums.
Tā pārejas noteikumu 8. punkts paredz, ka darba līgumi, kas noslēgti pirms šī likuma spēkā stāšanās dienas un neatbilst Darba likuma (DL) 40. panta noteikumiem, sešu mēnešu laikā, skaitot no likuma spēkā stāšanās dienas, noformējami atbilstoši 40. panta noteikumiem.
Daudziem darba devējiem un darba ņēmējiem nav skaidrs, kas jādara ar tagad spēkā esošiem darba līgumiem. Ciktāl tie jāgroza, jāpārslēdz no jauna vai jāpapildina ar jauniem noteikumiem?
Visi nosacījumi saglabājas
Jaunais Darba likums neatceļ un negroza darba līgumu stabilitātes principu. Tas nozīmē, ka agrāk noslēgtie darba līgumi paliek bez izmaiņām. Visi būtiskie darba līguma nosacījumi saglabājas (vienošanās par darbinieka profesiju, arodu, amatu, darba samaksas apmēru). Tie, tāpat kā tagad, var tikt grozīti tikai pēc darbinieka un darba devēja abpusējas vienošanās likumā noteiktā kārtībā. Uz nenoteiktu laiku noslēgtiem darba līgumiem nevar tikt grozīti darba līguma termiņi.
Galvenās prasības izpildītas
Pārejas noteikumu 8. punkts neparedz nekādu esošo darba līgumu revīziju, restrukturizāciju vai pārslēgšanu un darba līgumu noteikumu maiņu. Tie jānoformē atbilstoši Darba likuma 40. panta noteikumiem esošā darba līguma papildināšanas kārtībā. Iedziļinoties Darba likuma 40. panta 2. daļā minētās darba līguma prasībās, redzams, ka galvenās no tām jau ir ietvertas esošajos darba līgumos. Tie tika noslēgti rakstveidā atbilstoši Latvijas Ministru padomes 1992. gada 31. jūlijā apstiprinātam darba līguma paraugam.
Jāieraksta personas kods
Pārskatot esošos rakstveida darba līgumus, darbinieka personas dati jāpapildina ar personas kodu. Ja darba devējs ir uzņēmums, tad jāpapildina ar tā reģistrācijas numuru un adresi. Tālāk darba tiesisko attiecību sākums paliek bez izmaiņām. Aili par darba vietu var precizēt, ja darba veikšana nav paredzēta kādā noteiktā darba vietā, norādot, ka darbinieku var nodarbināt dažādās vietās, piemēram, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, būvdarbos.
Darbinieka profesija (arods, amats) neapšaubāmi būs norādīta katrā darba līgumā, tāpat arī darba samaksas apmērs. Šos noteikumus, kā jau iepriekš minēts, darba devējs vienpusīgi nedrīkst grozīt. Vienīgais pamats darba devēja priekšlikumam par darba samaksas noteikumu grozīšanu saskaņā ar pašlaik spēkā esošā Latvijas Darba likumu kodeksa 26. panta 4. daļu var būt pārmaiņas ražošanas un darba organizācijā.
Nolīgtais laiks
Darba līgums papildināms ar ailēm par nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, kā arī par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu un darba līguma uzteikuma termiņiem (DL 103. pants). Taču šīs normas var būt jau norādītas darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.
Nevar piekrist arī ieteikumiem darba līgumā iekļaut prasību, ka darbinieks informēs darba devēju par savu iestāšanos arodbiedrībā. Tas ir pretrunā ar Darba likuma 35. panta 2. daļu, kurā noteikts, ka nav pieļaujami diskriminējoši jautājumi attiecībā uz darbinieku, tostarp par piederību pie arodbiedrības organizācijas. Vienīgi pirms darba līguma uzteikšanas darba devējam ir pienākums noskaidrot, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs (DL 101. panta 6. daļa).
Negroza būtiskos noteikumus
Attiecībā uz tiem darbiniekiem, kuriem ir darba attiecības ar uzņēmumu nepārtraukti vēl pirms Ministru padomes 1992. gada 31. jūlija lēmuma nr. 302 pieņemšanas (ar kuru apstiprināts darba līguma paraugs) un ar kuriem šie rakstveida darba līgumi nav un nebija jānoslēdz, tagad pēc š. g. 1. jūnija darba līgumi ir jānoformē rakstveidā. Taču jāievēro, ka nedrīkst grozīt esošā darba līguma būtiskos noteikumus. Darba likumā nav noteikta šī līguma forma un nav paredzēta arī šāda parauglīguma apstiprināšana, tāpēc darba līgums noformējams pēc brīvas formas. Svarīgi raudzīties, lai līgumā būtu atspoguļotas DL 40. pantā paredzētās ziņas un rekvizīti.
Pēc 1. jūnija zaudē spēku noteikumi par darba grāmatiņām.
A. Katlaps, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības juriskonsults, sadarbībā ar Valsts darba inspekciju
