Par aizsargājamiem augiem sabiedrība ir slikti informēta.
Par aizsargājamiem augiem sabiedrība ir slikti informēta.
To “Bauskas Dzīve” secināja, 16. jūnijā piedaloties reidā ziedu tirdzniecības vietās Bauskā. Pārbaudi organizēja Jelgavas reģionālās vides pārvaldes (JRVP) inspektors Aivars Legzdiņš.
Arī Latvijā aug orhidejas
Negaidīts pārsteigums bija puķu pārdevēju neviltota interese par savvaļas augu retām un saudzējamām sugām. Acīmredzot cilvēkiem, kuri paši audzē ziedus, dabā notiekošais nevar būt vienaldzīgs. Pārbaude tika veikta Bauskas vecajā tirgū, Bauzes tirgū un tirdzniecības vietā pie pilsētas slimnīcas.
Jau vairākus gadus pirms Jāņiem vides inspektori rīko reidus, jo savvaļas puķu visintensīvākā plūkšana notiek tieši pirms vasaras saulgriežiem. Jāņuzāļu pušķos un vainagos šad tad var redzēt retus un īpaši aizsargājamus augus.
Botāniķe Vija Znotiņa atzīst, ka iecienītākā neatļautā prece Latvijas tirgos ir orhideju dzimtas augi. To vidū pazīstamākā ir smaržīgā naktsvijole un Baltijas dzegužkurpīte. Naktsvijoļu pļavas Bauskas rajonā ir grūti atrast, toties dzegužkurpītes ir plaši izplatītas. Tirdzniecības vietās tiek pārdoti arī aizsargājamie vālīšu staipekņi, Sibīrijas skalbe jeb savvaļas īrisi, pļavas silpurene un citi meža un pļavu ziedi. Daudzi nezina, ka aizsardzības statuss Latvijā ir noteikts arī laksim jeb mežlokam, ko dēvē par savvaļas ķiploku. Tas nereti tiek kultivēts ģimenes dārziņos un izmantots uzturā kā aromātiska garšviela. Tomēr ieteicams mežloku pušķus uz tirgu nenest, jo likums paredz nodrošināties ar pašvaldības izdotu izziņu, ka tie audzēti mazdārziņā.
Varžu tulpes un pūku kamoli
Savvaļas ziedu piedāvājums Bauskas tirgos viņnedēļ bija niecīgs. Pārbaudes dienā netika konstatēts neviens pārkāpums, toties ar pārdevējām, kuras tirgo ziedus pie slimnīcas, izvērtās domu apmaiņa. Ar milzīgu interesi sievas aplūkoja Aivara Legzdiņa fotoalbumu ar saudzējamo augu attēliem.
“Nebūtu slikti, ja tādas bildes izsniegtu arī mums. Es pazīstu naktsvijoles un zinu, ka tās nedrīkst plūkt, bet informācijas par citiem retiem augiem trūkst. Tāpat man gribētos, lai inspektors izstāsta, kādēļ daudzas sugas Latvijā ir aizsargājamas,” ierosina puķu pārdevēja Veronika Tumiņa. Tikmēr ap viņu ir sapulcējies bariņš interesentu. Kāda pircēja pazīst teju visus Aivara Legzdiņa demonstrētos augus: “Kad braucu komandējumos uz Latgali, ievēroju pļavu silpureņu veselas audzes. Pēc noziedēšanas tām kā vēdeklis izplešas dekoratīvs pūku kamols. Esmu redzējusi tādus pārdodam Rīgā. Pļavās pie uzņēmuma “Lielzeltiņi” Ceraukstes pagastā ir dzegužkurpīšu klājiens, tās ēd aitas. Ja reiz lopiem garšo, tad skaidrs, ka augi satur dziednieciskas vielas. Dzegužkurpītes ir sastopamas tikai mitrās vietās un tādēļ tiek dēvētas par varžu tulpēm.”
Veronika Tumiņa mierina vides inspektoru, atgādinādama, ka pilsētas pašvaldības noteikumi tirgoties pie slimnīcas atļauj tikai pensionāriem – mazdārziņu īpašniekiem. Mežos un pļavās plūkt puķes viņiem neesot nekādas intereses.
Bērnības puķu vairs nav
Bauzes tirgū ir ļoti daudz dārza ziedu un stādu, bet tikai daži tirgotāji piedāvā margrietiņas un rudzupuķes. Uz Aivara Legzdiņa jautājumu par aizsargājamo augu pazīšanu, vairākums aptaujāto atbild noliedzoši. Kārtējo reizi ir dzirdams priekšlikums tirgū jau laikus izvietot plakātus ar saudzējamo savvaļas augu krāsu fotogrāfijām un īsiem aprakstiem. Kāda baušķeniece jūtas izbrīnīta, ka drīkst plūkt un pārdot papardes. Aizsardzības statuss ir tikai cietpapardei, kas ir ārkārtīgi reti sastopama, tāpēc nav jāraizējas par tās nokļūšanu tirdzniecībā, skaidro vides inspektors.
Apbrīnojami skaistu dažādu šķirņu īrisu audzētājas Vijas Jēgeres zināšanas par aizsargājamiem augiem ir enciklopēdiskas. Viņa ne tikai iesaistās diskusijā ar Aivaru Legzdiņu, bet arī sniedz vērtīgus ierosinājumus: “Daudzu manas bērnības savvaļas augu, šķiet, Latvijā vairs nav. Aizbraucot uz savu dzimto pusi Pļaviņu apvidū, esmu redzējusi, kā buldozers nolīdzina Daugavas vizbuļu jeb anemoņu audzes. Žēl, ka tās vairs netiek atzītas par saudzējamām. Nekur vairs neatrodu rozā, baltās un dzeltenās kaķpēdiņas, arī tās vajadzētu sargāt. Pazudusi arī bērnībā tik bieži redzētā silpurenīte.”
***
der iegaumēt!
– Latvijas aizsargājamo augu sarakstā ir iekļauts vairāk nekā 300 sugu, kas draud izzust aktīvas saimnieciskas darbības vai vienkārši negausīgas izplūkšanas dēļ. Saraksts tiek regulāri pārskatīts, svītrojot atsevišķas sugas vai papildinot ar citām. Aizsargājamo augu pārdošana ir likuma pārkāpums, par ko fiziskām personām draud sods no 10 līdz 500 latiem.
