Latvijas Jaunatnes olimpiādes pasākumi Valmierā un Cēsīs izcēlās ar slaveniem viesiem, pompozu atklāšanas ceremoniju, ilgu gājienu caur pilsētu, plašu stāstījumu par novadu sporta dzīvi, dažādotu izklaides programmu. Aizmirsts bija tikai viens «sīkums» – pats sportists.
Vispirms savāda izjūta radās Cēsīs, Rožu laukumā. Saules svelmē sportistiem bija jāgaida vairāk nekā pusstunda, vērojot stepa dejotāju uzstāšanos, kamēr sākās apbalvošana. Diez vai šāda izklaide kaut kā iedvesmoja brīvās cīņas sporta veida pārstāvjus, kuri, pēc sacīkstēm noguruši, gaidīja apbalvošanu, kas ilgi kavējās.
Tūlīt pēc tam bija ātri jābrauc uz Valmieru, kur pēc pulksten septiņiem visiem bija jāsāk pulcēties vakara gājienam. Gājiena sākums atkal kavējās, un sportisti pusotru stundu stāvēja laukumā saulē. Kad garā gājiena lente pēc stundas ieradās Valmieras estrādē, katra novada delegāciju pieteica apmēram minūti. Novadu bija ap simts un pēdējie, tai skaitā Vecumnieku novada sportisti, gaidīja, stāvot pusotru stundu. Lielākā daļa sportistu grandiozo atklāšanas pasākumu neskatījās – tūlīt pēc pieteikšanas devās prom. Viņiem otrajā dienā paredzētas nopietnas sacīkstes, un vajadzēja atpūsties, nevis stāvēt kāda režisora grandioza uzveduma fonā.
Gan olimpiādes atklāšanas vakars, gan vairāki citi piedzīvojumi sacīkšu laikā apliecināja, ka izrādīšanās dēļ aizmirstas pašu dalībnieku vajadzības un vēlmes. Novadu pārstāvjiem, kas dodas uz šādiem pasākumiem, būtu nepieciešams smelties pieredzi, ne tikai vērojot grandiozus priekšnesumus, bet arī ņemt vērā, kā nevajadzētu izturēties pret cilvēkiem, kam šīs sacensības paredzētas. Izskatījās, ka 2015. gada olimpiāde bija domāta pašvaldību un sporta dzīves vadītājiem, lai viņi var izrādīties, nevis sportistiem.
