Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas departaments sagatavojis pārskatus par pedagogu vidējām darba algām 1998. un 2000. gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas departaments sagatavojis pārskatus par pedagogu vidējām darba algām 1998. un 2000. gadā.
To komentē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Bauskas nodaļas vadītāja MĀRA GRAUDIŅA.
Salīdzina divu gadu skaitļus
– Arodbiedrība saņēmusi divus dokumentus, kuros salīdzinātas skolotāju algas 1998. un 2000. gadā. Pirmajā variantā aprēķini bija veikti neprecīzi, uzrādot summas ar sociālo nodokli 27,09 procentu apmērā, ko maksā darba devēji. Tādējādi skolotāju vidējā darba alga Bauskas rajonā sasniedza Ls 170,4 mēnesī, kas neatbilst patiesībai. Tādēļ LIZDA vērsās ministrijā un lūdza pārskatu precizēt. Jaunajā dokumentā parādās gluži citi skaitļi – šogad Bauskas rajona skolotāju vidējā alga ir Ls 130, savukārt 1998. gadā tā bija Ls 111.
Tas nepavisam nenozīmē, ka visi mūsu skolotāji saņem minēto summu. Ministru kabineta 2000. gada 8. augustā pieņemtie grozījumi dokumentā «Pedagogu darba samaksas noteikumi» paredz diferencētu algu aprēķināšanas kārtību par vienu slodzi trim pedagogu kategorijām. Skolotājs ar augstāko izglītību un pedagoģiskā darba stāžu, mazāku par pieciem gadiem, mēnesī var saņemt Ls 87. Ja stāžs ir no pieciem līdz desmit gadiem, tad alga palielinās līdz Ls 91. Trešajā kategorijā iekļauti skolotāji, kuri strādā ilgāk par desmit gadiem, un viņu alga ir Ls 97. No minētajām summām tiek atvilkti nodokļi.
Strādā pusotru vai divas slodzes
– Valstī noteiktā pedagoga likme ir 21 mācību kontaktstunda nedēļā jeb 84 stundas mēnesī. Taču apmēram 80 procentu Bauskas rajona skolotāju strādā pusotru vai divas slodzes. Vidējās algas aprēķinos vēl iekļautas piemaksas direktoriem, maģistriem, kvalitātes piemaksas skolotājiem. Tādēļ pārskatos parādās summas, kas ir lielākas, nekā skolotāju reāli saņemtās.
Lai ekonomētu līdzekļus un varētu palielināt algas, no 2000. gada 1. septembra tika mainītas mācību programmas un samazināts stundu un fakultatīvo nodarbību skaits visās klašu grupās. Šī starpība mūsu rajonā salīdzinājumā ar 1999./2000. mācību gadu ir 65,65 likmes jeb 1388,65 stundas. Tādēļ daudzi skolotāji saņem pat mazāku algu nekā iepriekš.
Iepazīstoties ar 2001. gada valsts budžeta projektu, LIZDA konstatēja, ka tajā nav iekļauts izglītības reformā paredzētais algu paaugstinājums no 1. janvāra par Ls 10 un no 1. septembra par tādu pašu summu. Mēs neatkāpsimies no izvirzītajām prasībām, lai panāktu izglītības reformas nosacījumu konsekventu ievērošanu.
