Zīlēšana uz ledus. Aukstā ziemas naktī meitenei, kas gatavojas zīlēt uz ledus, vajag apliet ar ūdeni celiņu savu vārtu priekšā un ar spaini rokās nostāties maliņā.
Zīlēšana uz ledus.
Aukstā ziemas naktī meitenei, kas gatavojas zīlēt uz ledus, vajag apliet ar ūdeni celiņu savu vārtu priekšā un ar spaini rokās nostāties maliņā. Sagaidot pirmo garāmgājēju, viņa par sevi uzzinās daudz interesanta.
***
– Sieva, liec drēbes čemodānos, es miljons dolāru tikko laimēju!
– Kādas – ziemas vai vasaras?
– Visas, un tinies pie savas mātes…
***
– Skatos, jums mājā nav vannas. Kur mazgājaties?
– Upītē.
– Bet ziemā?
– Nav jau tā ziema mums tik gara…
***
Ziema, sals. Vientuļš trolejbuss. Tajā sēž viens vienīgs pasažieris – jauneklis. Pieturā iekāpj večiņa, apskatās apkārt un dodas uzreiz pie viņa.
– Jaunais cilvēk, iedodiet man apsēsties!
– Nu vai zini, vecen, apkārt ir pilns brīvu vietu!
– Jā, bet tavējā iesildīta…
***
Jaungada nakts. Sadzēries policists aptur smago mašīnu:
– Es jūs jau septīto reizi apstādinu un jautāju – kas jums birst ārā no piekabes?
– Un es septīto reizi jums atbildu – ir ziema, ceļš apledojis, smiltis kaisu…
***
Vovočka ilgi lūkojas vecāku istabas atslēgas caurumā, tad aizgriežas un, sarkastiski smīkņājot, nosaka:
– Un šie cilvēki aizliedz man ar pirkstu urbināt degunu!
***
No puiku sarunas:
– Man ir tēva deguns un mammas acis.
– Bet man – vectēva piere un onkuļa ausis!
– Bet man – brāļa bikses!
