Administratīvi teritoriālās reformas likuma grozījumus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 22. septembrī.
Administratīvi teritoriālās reformas likuma (ATRL) grozījumus Saeima trešajā lasījumā pieņēma 22. septembrī. Reģionālo mediju pārstāvjus uz preses konferenci par grozījumiem ATRL un par likumprojektu “Reģionālo pašvaldību likums” aicināja piektdien, 23. septembrī.
Tikšanās ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu (RAPL) ministru Māri Kučinski un Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētāju Andri Jaunsleini bija organizēta RAPL ministrijā Rīgā.
Mēģina piespiest vilinot
Pirmkārt, ATRL pieņemtie grozījumi noteikuši reformas pabeigšanas termiņu – 2009. gada pašvaldību vēlēšanas. Otrkārt, nosaka virkni finansiālu pasākumu, kam jāsekmē pagastu vēlme apvienoties. Pārmaiņas paredz, ka līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošu pilsētas un pagasta teritoriālo vienību piešķirs vienreizēju mērķdotāciju no valsts budžeta simt tūkstoš latu apmērā. Šie līdzekļi paredzēti jaunās vietvaras infrastruktūras attīstībai.
Vēl likumu papildina norma – pašvaldībām piešķirs finansējumu apvienošanās projekta izstrādei un vienreizēju dotāciju viena līdz piecu procentu apmērā no novadā apvienojamo vietvaru kopbudžeta. Dotāciju jaunā vietvara varēs izmantot pēc saviem ieskatiem.
Apvienoties mudina arī pēdējais ATRL jaunums. Novada pašvaldības gada budžeta ieņēmumi pirmos piecus gadus nedrīkst būt mazāki par apvienojušos partneru budžeta summu, kāda tā bija novada izveidošanas gadā.
Apiet pašu pieņemtus likumus
Vecumnieku pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš, komentējot pieņemtos likuma grozījumus, sacīja: “Grūti pateikt, vai valsts pildīs likumā ieviestās pārmaiņas. Parasti tai nepietiek naudas. Arī iepriekš apvienošanās kavējās solījumu nepildīšanas dēļ. Domāju, ka mazās vietvaras tik un tā spurosies pretī. Vecumnieku pagasts atbalsta apvienošanos un valsts dotāciju saņemšanu. Kā jau zināms, pret Vecumnieku novada izveidi iebilst Bārbeles un Stelpes pagasts.”
Savukārt Codes pagasta padomes priekšsēdētāja vietniece Ieva Litiņa teic: “Mūsu valsts pieņem likumus, bet pēc tam tos apiet ar līkumu. Domāju, ka daudzas pašvaldības uzķersies uz solītā finansējuma āķa. Īpaši tāpēc, ka noteikts novada izveidošanas termiņš, pēc kura uz dotācijām vairs nav ko cerēt. Es uz to skatos skeptiski. Tikai tad, ja nauda reāli tiks izmaksāta, varbūt kaut kas sakustēsies.”
Redz sliktu piemēru
ATRL iestrādātajām pārmaiņām netic Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Mediņš. Viņš stāsta, ka vienā no agrākiem Latvijas Pašvaldību savienības kongresiem jau apvienojušos vietvaru pārstāvji jautājuši, kur ir solītā nauda. Kāds no valdības pārstāvjiem atbildējis, ka apņemties jau mēs (domājot valdību – K. S.) varam, bet finanšu nav.
“Būs labi, ja izveidosies kāds novads un saņems solīto. Pašlaik ieguldījumi vajadzīgi veselības, izglītības, drošības un citās jomās. Kur tad radīsies nepieciešamās finanses? Interesanti, cik novadu valstī jau ir?” neticīgi jautā M. Mediņš. Cerības nav attaisnojis arī redzētais pieredzes apmaiņas braucienā uz Tērvetes novadu, piebilst bārbelietis. Tur nomales kļuvušas vēl vientuļākas. Pagastu centros izveidotie pakalpojumu punkti reāli nedarbojas, jo netiek, piemēram, apkurinātas telpas.
Līvija Šarķe, Dāviņu pagasta padomes priekšsēdētāja, atzīst, ka simt tūkstoš latu šīs vietvaras infrastruktūras attīstībai ir par maz. “Mums jāatjauno ūdensapgādes sistēma, jāremontē ceļi un jumti. Par minēto summu varbūt varētu asfaltēt centra ielas. Man grūti spriest, cik reāli ir solījumi izmaksāt naudu. Tomēr būs jāapvienojas. Vai to darīsim dotāciju dēļ, šaubos,” prāto L. Šarķe.
***
Vairāk par Reģionālo pašvaldību likuma projektu varēsit lasīt šajā lappusē nākamnedēļ.
