Jau trešo dienu esmu darbā. Pēdējās trīs nedēļas biju atvaļinājumā. Tas bija īpašs.
Jau trešo dienu esmu darbā. Pēdējās trīs nedēļas biju atvaļinājumā. Tas bija īpašs. Kopā ar draugiem līgot devos uz bijušajām darbavietām Krievijā, kur savulaik mācīju latviešu valodu. Omskas apgabala Taras rajona latviešu ciems Augšbebri vasaras saulgriežos svinēja savu 110 gadi. Savukārt gadu vecākajā Kurzemes Ozolciemā, kas atrodas apmēram desmit kilometru tuvāk taigai, Jāņus ielīgojām pēc saules kalendāra 21. jūnijā.
Svētku vakarā pie ugunskuriem gājām rotaļās, ievērojām dažādus ticējumus un tradīcijas. Metām arī pupas ugunskurā. Tie, kas līdz nākamajiem Jāņiem vēlējās kādus materiālus labumus, meta divas pupas, kas atradās labajā rokā, bet tie, kas vairāk alka garīgu vērtību – ziedoja pupas no kreisās rokas. Mazie kurzemnieki neticīgi pārjautāja, vai patiešām iecere piepildīsies līdz nākamajiem vasaras saulgriežiem. Atmiņā iespiedies arī kāda pieauguša sibīrieša mirkļa domīgums maģiskās nakts uguns atspīdumā.
Pusaudži izpriecājās latviešu dančos un lecot pār ugunskuru, bet mēs, vidējā paaudze, – dziedot. Pretim debesīm tālajā Sibīrijas ciematiņā cēlās vārdi par alutiņu veco brāli, Raimonda Paula un Noras Bumbieres “lapas dzeltenās”, “Daugav” abas malas”, “senokosnaja para” (no krievu val. – siena pļaujas laiks) un daudzas latviešu un krievu tautas dziesmas un citas iemīļotas melodijas.
Priecājos, ka tik daudz meldiju zinām. Par mūsu dziesmu kariņu viesģimeņu saimnieces Sveta Altinkoviča un Taņa Jasko nākamajā rītā no savām atvasēm saņēmušas atzinīgus vārdus. Mirkļus neparastus viesa dabas parādība – debesīs ik pa laikam bija vērojami zibenim līdzīgi uzplaiksnījumi. Vietējie to sauc par “zorku”.
Pēc tālā ceļojuma pusotru nedēļu pavadīju mājās. Necerētas sagadīšanās dēļ tā bija brīva. Tā kā dzīvoju viensētā, laiks pagāja mierā un klusumā. Krāvu malku, tikos ar draugiem, grābu nopļauto zāli, sēņoju, pamazām iejutos vietējā saimnieciskajā un politiskajā dzīvē. Pēc brauciena sakārtoju domas. Pēdējās dienās jau gribējās uz darbu.
Apmēram piecus gadus man nebija bijis tāds atvaļinājums. Mūžīgi kāda skriešana, dažādi darbi un pienākumi. Kaut arī šodien ir piektdiena un 13. datums, vēlu tev, lasītāj, gan šīs nedēļas nogalē, gan šovasar labi atpūsties.
