Nežēlīgs cilvēks bija nolicis pie pašas mājas indi.Izvedu plkst. 5.30 sunīti pastaigāties. Bija patumšs, un kustonis atrada kaut ko ēdamu, sāka to laizīt. Nedomāju neko ļaunu, bet bija par vēlu. Vakarā suns sāka vemt asinis. Aizvedu pie veterinārārstes, jo biju izmisusi, bet daktere mierināja un sacīja, ka par kustonīša dzīvību jācīnās līdz pēdējam elpas vilcienam. Viņa ārstēja ar lielu mīlestību un neatlaidību. Dievs viņai devis sirds mīlestību, izvēloties veterinārārstes darbu. Tādēļ guvusi panākumus. Domāju, katram jāstrādā ar sirds mīlestību.Mīļš paldies veterinārārstei Līgai Truntikai, kas palīdzēja manam sunītim atveseļoties. (Mēs esam atbildīgi par tiem, ko pieradinām.)
