Kokus izcērt, no mežiem pāri paliek vien tukši klajumi, viss mūsu zaļais zelts drīz būs izpārdots. Tik pesimistiskas replikas nereti nākas dzirdēt no iedzīvotājiem. Vai tiešām mežu lielvalsts vietā Latvijā drīz būs milzu lauki, izcirtumi un, apkārt veroties, skatienam nebūs iespēja «apsēsties» egles zarā vai pašūpoties birztalā?
Saskatīs pēc četriem gadiem
Akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» (LVM) Bauskas iecirkņa vadītājs Lauris Ropājs mierina – mežu un lauku proporcija ir nemainīga. Cik lielu koku apjomu izcērt, tik arī iestāda. «Saglabājot proporciju starp nocirsto un iestādīto koku daudzumu, cenšamies ievērot sugu daudzveidību. Taču nespeciālistam sākotnēji to grūti pamanīt. Izcirtuma vietā mazos kociņus labi varēs saskatīt pēc gadiem četriem. Pareizi kopti un piemērotā augsnē auguši, cilvēka augumu tie pārsniegs pēc gadiem desmit,» stāsta L. Ropājs.
Speciālists atklāj meža atjaunošanas galvenos posmus. Pēc nocirsto koku izvešanas pareizākais ir ļaut izcirtumam vienu gadu atpūsties, lai beidzas augšanas procesi. Nākamajā gadā teritorijā ar augsnes gatavotāju jāapvērš neauglīgā virskārta un jāļauj meža zemei vēl vienu ziemu atpūsties. Nākamajā pavasarī jāķeras pie darba. Iepriekš sagatavotās apmēram divus metrus platās vagās tiek stādīti kociņi. Sākotnēji tos dēstī 1,2 – 2,2 metrus citu no cita, atkarībā no koku sugas. Tas tiek darīts ar rezervi, jo kāds iznīkst.
Saule jāredz katrai galotnītei
Rudenī stādījumos jāveic agrotehniskā kopšana, izpļaujot zāli, sīkos krūmus, kas aizēno mazos stādījumus. Ja augšanas apstākļi ir labvēlīgi, nākamajā gadā kociņš sasniedz 30 – 40 centimetru garumu. Savlaicīga un kvalitatīva agrotehniskā kopšana ir nākotnes mežaudzes pamats. Šim darbam LVM pievērš ļoti lielu uzmanību. Kad koki sasniegs divu līdz četru metru garumu, sāksies jaunaudzes kopšana, paaugušos kociņus retinās, ļaujot tiem brīvi augt un baudīt saules starus. Priedītēm, piemēram, svarīgi, lai saules stari noglāsta ne tikai galotni, bet katru zara galu. Tad jaunais koks, «pieēdies» gaismas, aug īpaši strauji.
«Visā šajā procesā ir vēl kāds – tie ir dzīvnieki. Nereti nākas izvērtēt, kad un ar kādu intensitāti zāģēt konkurējošos kokus, jo izkopta jaunaudze kalpo par norādi meža zvēriem – re, kur svaigs un sulīgs stādiņš!» rūpi atklāj mežinieks.
Apdēsta laukus
Līdztekus izcirsto platību atjaunošanai LVM regulāri apmežo lauksaimniecības zemi. Lauki mežinieku rīcībā nonāk no valsts, dažkārt no pašvaldību fondiem. Nereti zemes nogabalus nopērk no privātīpašniekiem. Pirms pāris gadiem aptuveni 22 hektārus liels lauks nonācis meža apsaimniekotāju rīcībā – Bauskas novada Lambārtes pusē. Te paši no sevis bija saauguši bērziņi. Teritorija tiks sakopta, pēc gadiem tur būs skaista birzs. L. Ropājs izrāda arī kādu birztalu Rundāles novadā aiz Saulaines. Bērzi tur iestādīti pirms desmit gadiem. Rūpīgi kopjot, šogad tie jau krietni pārauguši cilvēka garumu.
«Manā iecirknī no visas teritorijas apmēram trešā daļa jeb 19 000 hektāru ir mežu. Pārējie ir purvi, ūdeņi un cita zeme. Tas ir labs rādītājs. Iedzīvotājiem varbūt tā nešķiet, jo Bauskas novadā nav daudz lielu valsts meža masīvu. Vecumnieku iecirknī mežu un lauksaimniecības zemes attiecība ir vēl labāka – aptuveni 1 pret 1,2, bet Skaistkalnē – 1 pret 1,3. Ja uzskatām, ka meži ir planētas «plaušas», tad mūsu novados tās ar skābekli spēj nodrošināt ļoti labi. Varam to aizdot arī citām valstīm,» situāciju raksturo L. Ropājs.
Strādā talcinieki
Kā svarīgu ieguldījumu mežu atjaunošanā speciālists min talkas, meža dienu aktivitātes pavasaros. Koku stādīšanā labprāt iesaistās skolēni, privātpersonas, nevalstiskās organizācijas. Talcinieki rosās gan valsts, gan privātajos mežos. Pirms pāris gadiem pavasara talkā Iecavas novada Zālītē cītīgi strādājuši Dzimtmisas pamatskolas audzēkņi. Meža konsultāciju pakalpojumu centra speciāliste Rita Daščiora skolēniem ierādīja darbu ar cilindrisko lāpstu. Ar to viņi izcēla no augšanas vietas dabiski izdīgušās priedītes un iestādīja vajadzīgajā vietā, nebojājot saknes.
Šopavasar tūkstoš bērziņu no stādu audzētavas Popē sāka jaunu dzīvi Bauskas novada Ceraukstes pagastā. Divus gadus vecos kociņus te stādīja talcinieki – Jelgavas un Bauskas novada pašvaldību darbinieki. Jelgavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Ilze Vītola «Bauskas Dzīvei» stāstīja, ka tradīcija pašvaldību amatpersonām pavasarī tikties koku stādīšanas talkās ir daudzus gadus. Pirmā talka notikusi laukumā pie SOS bērnu ciemata Īslīces pagastā.
Privātie meži
No kopējās mežu platības valstī apmēram pusi apsaimnieko privātīpašnieki. Bauskas iecirknī, piemēram, privāto saimnieku pārziņā ir aptuveni 15 000 hektāru. Šie masīvi gan nav vienlaidus tik lieli, tomēr arī tajos kokus gan cērt, gan stāda jaunus. Baušķeniekam, kurš publiski nevēlējās paust savu vārdu, ir vairāki meža nogabali Bauskas un Vecumnieku novadā. Īpašniekam pieder ap 40 hektāriem meža. Saimnieks atzīst, ka teju puse teritorijas izcirsta. Pirms izstrādes viņš apmeklējis kursus, konsultējies ar speciālistiem, lai saprastu, kā no meža efektīvāk gūt peļņu, neaizmirstot arī par nākamajām paaudzēm.
«Nav viegli apjēgt patiesību, ka koki, ko es iestādu, ir ieguldījums, dāvana, mantojums, sauciet to, kā gribat, maniem bērniem. Cilvēka mūžā praktiski nav iespējams «novākt» divas meža ražas. Kad es to sapratu, mana domāšana par mežsaimniecību radikāli mainījās,» pārdomas atklāj privātā meža saimnieks.
Akciju sabiedrība «Latvijas Valsts meži»
Tā pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kuras 1,41 miljons hektāru ir mežs.
Bijušajā Bauskas rajonā valsts meži ietilpst Vidusdaugavas reģiona mežniecībā. Tos pieskata trīs iecirkņu vadītāji:
Bauskas iecirknī – Lauris Ropājs,
Skaistkalnes iecirknī – Mārtiņš Freimanis,
Vecumnieku iecirknī – Monvīds Strautiņš.
Avots: a/s «Latvijas Valsts meži».
