Ceraukstes pagasta «Vecozolniekos» jauno tūrisma sezonu atklāja šīs nedēļas sākumā, 12. maijā. Pirmie viesi bija divi Somijas iedzīvotāji.
Ceraukstes pagasta «Vecozolniekos» jauno tūrisma sezonu atklāja šīs nedēļas sākumā, 12. maijā. Pirmie viesi bija divi Somijas iedzīvotāji.
Ritva Pekonena un Peka Tuiponens pirms Latvijas un Lietuvas robežas šķērsošanas, apstādamies «Shell» degvielas uzpildes stacijā, naktsmītni atrada Ceraukstes pagastā.
Priecājas par tulpēm
Ritva stāstīja, ka priekšā vēl garš ceļš. Vispirms jāšķērso Lietuva un Polija, tad jānokļūst Vācijas pilsētā Nirnbergā, kur dzīvo Ritvas māsa. Abiem somu ceļotājiem ir atvaļinājums, viņi nodomājuši doties vēl tālāk – uz Itāliju. Viesi ar naktsmītni bija apmierināti un priecājās, cik koši zied tulpes «Vecozolnieku» sētā. Dzimtenē laiks vēl nav tik pavasarīgs.
Pirms prombraukšanas mājas saimnieks Vladimirs Manavickis lūdza ceļiniekiem atstāt ierakstu jaunā viesu grāmatā. Somijas ceļotāju uzrakstītais tagad ir pats pirmais teksts. «Visiem ciemiņiem piedāvāju atstāt vērtējumu, ir interesanti uzzināt, no kurām valstīm šeit ļaudis bijuši. Ciemiņiem tīk palasīt ierakstus un salīdzināt vērtējumus,» saka Vladimirs. Divstāvu mājas otrā stāva telpas ir iekārtotas viesiem, viņus var izvietot četrās istabās. Pirmajā stāvā dzīvo Manavicku ģimene – abi vecāki, dēls un meita.
Daudz darāmā
«Vecozolnieku» saimnieks sūkstās, ka sētā vēl daudz darāmā, žurnālistus varētu aicināt pēc pāris gadiem. Jā gan, būtu interesanti redzēt, kā izskatīsies pirts, ko iecerēts pabeigt šajā rudenī. Skatot jaunbūvi un arhitektoniski neparasti veidoto dzīvojamo ēku, pārsteidz, ka Vladimirs šo celtņu plānojumu pats ir izdomājis un tās uzcēlis. It kā nopietni un ar smaidu viņš bilst: «Cilvēkam, kuram padodas viss, dzīve ir šausmīga… Viens nebeidzams darbs. Mani dzen azarts izmēģināt ko jaunu. Esmu iemācījies flīzēt un daudz ko citu. Paša darbs ir lētāks un ar garantiju.» Ceraukstietis stāsta, ka pēc reklāmas uzaicinājis kamīnmeistaru, kurš arī Dānijā strādājis. Taču mūrnieks bijis nepraša, atlicis vien pašam iesākto pabeigt.
Interesē biškopība
Sētā ir vēl trešā jaunceltne, uz kuru pārvietos cūkas. Pašlaik tās atrodas vecā mītnē pārlieku tuvu dzīvojamai ēkai. Noskaidrojas, ka Vladimirs iemācījies mākslīgi apsēklot sivēnmātes, audzē arī ruksēnus. Meita Evija labprāt saimnieko kūtī, jo viņai ļoti patīk dzīvnieki, tādēļ izvēlējusies veterinārās medicīnas studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē.
Lauku sētas raksturs «Vecozolniekiem» piemīt pārpārēm. Bišu stropi, trušu sprosti arī liecina par Manavicku nodarbēm. Vladimirs tikai tādēļ studējis agronomiju, lai varētu bijušajā Padomju Savienībā iestāties Biškopības institūtā. Tajā uzņēma personas ar augstāko izglītību kādā lauksaimniecības specialitātē. Šis plāns palika nepiepildīts, un tagad ceraukstietis teic, ka biškopība ir viņa hobijs. Vasarā dravu pārvieto uz ganībām.
Zemnieku saimniecībai «Vecozolnieki» pieder 3,3 hektāri zemes. Vladimirs uzskata – tas ir pietiekami. Pushektāru viņš apstādījis ar bērziem un lēš, ka ik gadu tie nes 800 dolāru lielu peļņu. Proti, pēc 80 gadiem mazbērni varēs nozāģēt vairāk nekā 1000 koku. Rēķinot pēc pašreizējām finiera kluču cenām, sanāk iepriekš minētā peļņa. Vēl 0,3 hektāros aiz mājas iestādītas eglītes. Saimnieks vēlas, lai apkārt būtu sakārtota vide, jo negribas pat atcerēties, kā tagadējā mājvietā izskatījās 1987. gadā, kad tika nopirkts šis īpašums. Nodomāju – lai Manavicku sēta nekļūst laķēta, jo pašreizējais dabiskums atraisa arī viesus. Vladimirs ievērojis, ka ciemiņi labprāt vēlas aplūkot mājdzīvniekus.
Atgriežas dzimtajā pusē
Vladimirs savulaik ļoti daudz izbraukājis bijušo Padomju Savienību. Piedalījies olimpisko spēļu ciemata celtniecībā Maskavā, darbu atradis tundrā un pat tālajā Magadanā. Vecā padomju pase bijusi pilna ar zīmogiem. Sieviņu Valentīnu, kura ir skolota medmāsa, uz Latviju atvedis no Sibīrijas, noskatījies, cik viņa izdarīga un sirsnīga. Četratā ģimene ļoti daudz paveikusi un nav jūtams, ka Vladimirs būtu paguris. Nākamgad viņš svinēs apaļu dzīves gadskārtu.
V. Manavicka vecāki ir ukraiņi, un viņi Ceraukstes pagastā sākuši dzīvot pēc Otrā pasaules kara. Dēls šeit uzcēlis māju un atradis vietu, kam atdot spēku.
Vladimirs ārēji visu dara it kā rotaļādamies un viegli, bet rīcībai ir loģisks un nopietni apsvērts pamatojums. Drīz viņš saimniekos tikai savā sētā, jo pārvaldnieka darbs degvielas uzpildes stacijā «Shell» prasa pārāk daudz laika.
***
Uzziņai
Viesu nami Bauskas rajonā
«Cīruļi», «Vecozolnieki» – Ceraukstes pagastā,
«Klintis» – Gailīšu pagastā,
«Krastmalas» – Skaistkalnes pagastā,
«Nameji» – Codes pagastā,
«Pilskalni» – Brunavas pagastā,
«Straumēni», «Baltā māja» – Rundāles pagastā,
«Slokas» – Vecumnieku pagastā,
«Dārta» – Iecavas pagastā.
Bauskas rajona Tūrisma informācijas centra dati
