Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas galvaspilsētā Romā kopš 2005. gada decembra strādā ĀRIS VĪGANTS.
Latvijas Republikas vēstniecībā Itālijas galvaspilsētā Romā kopš 2005. gada decembra strādā ĀRIS VĪGANTS. Viņš uzaudzis Bauskā. Kad uzrunāju Āri, lai bijušais baušķenieks pastāsta par sevi novadniekiem, viņš uzsvēra, ka vēl joprojām ir baušķenieks, jo dzīvesvieta deklarēta dzimtajā pilsētā.
Pastāstiet, lūdzu, par savu darbu, proti, amatu un pienākumiem!
– Strādājot visai mazā vēstniecībā, ikdienā nākas nodarboties ar ļoti plaša spektra jautājumiem – sākot ar politiska rakstura aktualitātēm, ekonomiski tirdzniecisko attiecību veicināšanu un beidzot ar kultūras un tūrisma sekmēšanu. Tātad viss, kas saistās ar valsts ārpolitisko interešu aizstāvību un arī valsts tēla veidošanu. Ikdienā jāapstrādā ļoti daudz informācijas – jāseko līdzi, jāizvērtē un jāanalizē Itālijas iekšpolitiskās un ārpolitiskās aktualitātes.
Nevar aizmirst arī par saikni ar Latviju – pastāvīgiem kontaktiem ar kolēģiem –, ir jāseko līdzi arī Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām norisēm. Turklāt visu laiku jāuztur kontakti ar kolēģiem gan Itālijas Ārlietu ministrijā, gan valsts pārvaldē, gan arī diplomātiskajā korpusā. Protams, arī jāpiedalās dažādos sarīkojumos. Svarīga ir kontaktu veidošana ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Neapšaubāmi, jāiesaistās valsts amatpersonu vizīšu, tikšanos un politisko konsultāciju organizēšanā, ir arī citi pienākumi.
Ko maina pārcelšanās uz darbu un dzīvesvietu citā valstī? Ko iegūstat un zaudējat, dzīvojot šādi?
– Par dzīvesveidu nevaru sūdzēties, tā ir katra paša izvēle. Domāju, ka cilvēks, mainot vidi un zināmā mērā arī darba specifiku, tikai iegūst. Es pilnīgi noteikti esmu paplašinājis redzesloku, pieredzi un zināšanas. Protams, jābūt arī gatavam un jāprot pielāgoties jaunajai situācijai un pārmaiņām.
Vai nācās mācīties itāliešu valodu? Vai lietojat to ikdienā?
– Protams, bez valodas zināšanām ir grūti kaut ko iesākt. Nevaru teikt, ka manas itāliešu valodas zināšanas ir sasniegušas augstāko līmeni, taču tās nemitīgi cenšos papildināt. Citādi tas, manuprāt, nemaz nav iespējams – kaut vai aiz cieņas pret valsti, kurā atrodies.
Personīgais iespaids par itāliešiem ir ļoti pozitīvs. Viņi ir pretimnākoši un atsaucīgi, nemēģinās likt tev justies neērti tamdēļ, ka pilnībā nepārvaldi viņu valodu, bet drīzāk palīdzēs pabeigt teikumu…
Kāda noskaņa valda vēstniecībā pašlaik, organizējot Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas darba vizīti Romā, kā arī gatavojoties Romas līguma 50. gadadienas svinībām?
– Noskaņa vēstniecībā ir ļoti rosīga. Visi darbinieki ir maksimāli iesaistīti dažādu pasākumu organizēšanā un plānošanā. Papildus Valsts prezidentes darba vizītei Itālijā no 28. līdz 30. martam par godu Eiropas Savienības (ES) tā saucamā Romas līguma 50. gadadienai, pēc Itālijas prezidenta Džordžo Napolitano iniciatīvas, 23. martā prezidenta pilī tika atklāta izstāde. Tajā eksponēti 27 ES dalībvalstu mākslinieku darbi. Tā kā vēstniecībai ir sadarbība ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Latviju izstādē pārstāv vecmeistara Vilhelma Purvīša glezna “Ziema”. Ekspozīcija ilgs līdz maija otrajai pusei, un tā ir pieejama plašākai publikai.
Svētdien, 25. martā, par godu Romas līguma 50. gadadienai tika rīkots “Eiropas ciemata” pasākums. Tajā bez Romas pašvaldības un ES institūcijām tika atvēlētas speciālas teltis arī katrai no 27 ES dalībvalstīm. Vēstniecības darbinieki visu dienu ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras atbalstu un “AirBaltic” informatīvajiem materiāliem prezentēja Latviju. Romas iedzīvotāju un apmeklētāju atsaucība un interese par Latviju bija ļoti liela. Īpaši jāuzsver, ka atsevišķi cilvēki, kuri jau bijuši Latvijā, dalījās iespaidos un izteica ļoti labas atsauksmes par mūsu valstī pavadīto laiku. Cilvēkiem bija ļoti liela interese ne tikai par Rīgu, bet arī par lauku tūrisma iespējām.
Nupat ir sākusies arī Latvijas Filharmonijas kamerorķestra koncertturneja Itālijas lielākajās pilsētās. Romā tas uzstāsies 3. aprīlī.
Kādas, jūsuprāt, ir ES pozitīvās un negatīvās puses?
– Manuprāt, pozitīvā ir vairāk nekā negatīvā. Katram ir subjektīvais vērtējums un attieksme par tādām vai citādām parādībām. Atļaušos paust uzskatu, ka Latvija kopumā ir ieguvēja – gan politiski, gan ekonomiski, gan arī citās dzīves jomās. Pozitīvo piemēru netrūkst. Cita lieta – kā mēs to visu uztveram, vai ikdienā to pamanām.
Vai un kā sazināties ar vecākiem Bauskā? Cik bieži mēdzat būt dzimtajā pilsētā? Kādas pārmaiņas pamanījāt pēdējā vizītē?
– Ar mammu un māsu cenšos sazināties visai regulāri, galvenokārt telefoniski. Kad strādāju Rīgā, tad uz Bausku braucu samērā bieži, vismaz vienu vai divas reizes mēnesī. Tagad situācija ir citādāka, domājams, ka izdosies apciemot dzimto pusi kaut reizi gadā. Kopumā ir jūtams, Bauska pamazām attīstās, ir liels prieks, ka tā kļūst aizvien sakoptāka.
Daudzi Bauskas rajona jaunieši vēlas strādāt diplomātijā, studēt starptautiskās attiecības. Kādām īpašībām topošajam studentam jāpiemīt, lai varētu iet šo ceļu?
– Kā jebkurā profesijā, nepieciešamas vislabākās rakstura īpašības. Diplomātam vajag daudz zināšanu. Viņam jābūt augstākajai izglītībai, jāzina vairākas valodas un jāorientējas vēstures aspektos un starptautiskajā politikā. Ir jāpiemīt arī komunikabilitātei un interesei kontaktēties ar cilvēkiem. Vēlams būt zinātkāram, dinamiskam, aktīvam un tolerantam.
Turklāt diplomātam ir jābūt savas valsts patriotam. Viņam jāprot uzvesties arī ārpus darbavietas, jo pēc tā bieži tiek vērtēta viņa valsts. Taču galvenais, manuprāt, svarīgākais aspekts ir spēja pielāgoties konkrētai situācijai vai arī videi. Visbeidzot ne mazāk nozīmīga ir prasme sarunāties. Starp citu, arī Ārlietu ministrijā ir izveidots Mācību centrs, ar kura palīdzību dažādo paaudžu diplomātiem ir iespējams aktualizēt zināšanas. Ja topošajiem studentiem ir interese par darbu Ārlietu ministrijā, to iespējams apmeklēt atvērto durvju dienu laikā vai arī iepazīstot diplomātu darbu Ēnu dienu pasākumos.
***
Viedokļi
– Mamma RASMA VĪGAN-TE: “Pašlaik dēls ir tālu. Nevaru teikt neko sliktu, viņš piezvana dažkārt pat trīs reizes nedēļā, ja jūt, ka esmu slima. Āra pienākumiem ir neierobežots darba laiks. Bieži viņš strādā līdz pat desmitiem vakarā. Dēls ir mērķtiecīgs un centīgs. Lai viņam veicas!”
– Klases audzinātāja un matemātikas skolotāja LĪVIJA HAMMERA: “Atceros, ka skolas gados Āris bija kārtīgs, godīgs, centīgs, ar savu nostāju – viņš nebija tāds, kurš lokās visiem vējiem līdzi. Audzēknis bija caur un cauri nosvērts. Ļoti labi satika ar citiem klases biedriem. Viņš mērķtiecīgi mācījās ar domu turpināt izglītoties, uzskatot, ka dzīvē kaut kas jāsasniedz ar darbu.”
***
Āra Vīganta karjeras kāpnes
– Par Ārlietu ministrijas darbinieku kļūst 1994. gadā. Strādājis dažādās tās struktūrvienībās, risinot gan divpusējus starpvalstu attiecību, gan arī Eiropas Savienības (ES) jautājumus.
– No 2000. līdz 2004. gadam aizņemts Latvijas pārstāvniecībā ES.
– Atgriežoties atpakaļ uz Ārlietu ministriju Rīgā, bijis gan Baltijas un Ziemeļvalstu nodaļas, gan arī ES dalībvalstu un vispārējo politiku nodaļas vadītājs.
– Neilgi pirms diplomātiskās rotācijas 2005. gadā uz Latvijas Republikas vēstniecību Itālijā – bijis ES departamenta direktora vietnieks.
