Ir cilvēki, kam padomju laikā tālākais ceļojums bija Vorkuta. Un vairāk iespēju arī nebija.
Ir cilvēki, kam padomju laikā tālākais ceļojums bija Vorkuta. Un vairāk iespēju arī nebija. Šāds ceļš sagaidīja daudzus no tiem, kurus jaunībā iesauca vācu armijā. Viens no šiem vīriem ir Bauskas Domes zemes komisijas priekšsēdētājs JURIS ĀBOLIŅŠ. vakar, 6. decembrī, viņš svinēja 80 gadu jubileju.
Gaviļnieka dzimtā vieta ir Ogre, tagad kopā ar sievu Valdu viņš dzīvo Ceraukstē. Pusaudža gados Juris iestājies Rīgas 1. ģimnāzijā: “Tolaik tur mācījās tikai puiši. 1944. gadā klasi izformēja – daudzus iesauca leģionā, gaisa spēku izpalīgos. Mūsdienās regulāri sanākam kopā – 1. ģimnāzijas bijušo skolēnu un abiturientu kopa, tiekamies divas reizes gadā. Esam izdevuši grāmatu “Klase laikmetu krustcelēs”. Pie klases audzinātāja Jāņa Alkšņa kapa pulcējamies viņa dzimšanas dienā.”
1945. gada Līgovakarā Jelgavā visus karagūstekņus “sabāza” vagonos, un uz Vorkutu. Tie bija drūmi un neziņas pilni laiki. Pusotru gadu sanāca strādāt šahtās, tad beidzot palaida mājās.
Pratināšana bija arī Latvijā. Jaunietim bija saglabājusies pavēste par iesaukšanu, un tas nedaudz palīdzēja. Tomēr ekskursiju braucienos ārpus PSRS doties nevarēja. Juris Āboliņš atceras pēckara laikus: “Negribēja ļaut man pabeigt mācības – sūtīja uzreiz strādāt. Skolu beidzu tikai 1949. gadā. Iestājos Rīgas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātē un pabeidzu 1954. gadā. Darbu sadales komisiju vadīja pats biedrs Alfrēds Noviks un nosūtīja strādāt uz Smilteni.”
No 1958. līdz 1988. gadam Juris Āboliņš strādāja Lielupes meliorācijas sistēmu pārval dē. Latvijas neatkarības laikā 1993. gadā viņš kļuva par Bauskas Domes deputātu. Priekšsēdētājs Jānis Teikmanis zemes komisijas vadītāja amatam noskatīja Juri: “Tu ar zemi esi bijis saistīts visu mūžu.
