Nesen uzzinājām, ka Bauskā atklāts piemineklis tās aizstāvjiem. Uz atklāšanu aicināti dažādu organizāciju pārstāvji, arī bijušie pilsētas aizstāvji. To, ka mūs bija piemirsuši, ļaunā neņēmām, jo zinājām, ka mūsu darbu panākumus citiem grūti novērtēt.Mēs karojām tikai nakts tumsā. Mūsu mestās bumbas krita aiz ierakumiem ienaidnieka pusē. Ja arī karavīri ierakumos redzēja uzsprāgstam ienaidnieka munīcijas noliktavu vai atblāzmu no degošas munīcijas un pārtikas piegādes automašīnu kolonnas vai ja nākamajā dienā nešāva kāds no ienaidnieka lielgabaliem, to reti kad piedēvēja latviešu nakts bumbvedēju lidotājiem.Pirms cīņām par Bausku mēs, 12. latviešu nakts bumbvedēju grupas lidotāji, atradāmies Gulbenes lidlaukā, uz kuru pēc frontes pārrāvuma 1944. gada jūlija vidū bijām pārvietojušies no Latgales Mežvidiem. 29. jūlijā mūsu vienībai pienāca ziņa par kritisko stāvokli Zemgalē un tiešiem draudiem Bauskai un Jelgavai. Nekavējoties izlidojām uz Rīgas Kalnciema (Skultes) lidlauku. Jau nākamajā naktī – no 29. uz 30. jūliju – grupas abu eskadriļu lidotāji saņēmām kaujas pavēles ienaidnieka apkarošanai Bauskas–Panevēžas–Jelgavas–Šauļu virzienā. 30. jūlijā no Grobiņas atlidoja mūsu trešā eskadriļa ar desmit lidmašīnām, nu grupā bija trīs eskadriļas ar 39 lidmašīnām. Parasti vairākas atradās remontā. Ņemot vērā kritisko situāciju, grupas zemes personāls, mehāniķi, pūlējās, lai pēc iespējas lielāks skaits lidmašīnu būtu kaujas spējīgas. Vidēji ik nakti izlidoja 36 – 37 lidmašīnas. Tās spēja pārvadāt divas trīs 80 kilogramu šķembu bumbas. Kājnieku apkarošanai palaikam saņēmām 70 kilogramu paketes ar 50 degbumbām. Tās dega gandrīz minūti un, degšanai beidzoties, sprāga, tādējādi apgrūtinot dzēšanu. Bumbas parastai metām no viena kilometra augstuma. Tik augstu nesniedza kājnieku vieglo ieroču lodes, bet iespēja precīzi trāpīt izvēlētajā mērķī bija pietiekami liela.Piloti lidoja bez atpūtas, un īsajā vasaras naktī veica četrus, sešus lidojumus. Viens no mūsu labākajiem pilotiem, bijušais Latvijas Universitātes docents Jānis Muižnieks, paspēja nolidot pat astoņas reizes. Bombardējām ienaidnieka transporta kolonnas, tiltu būvētājus, kājnieku grupējumus un artilēristu pozīcijas. Intensīvie lidojumi Zemgales virzienā ilga līdz augusta vidum, kad daļa pilotu atsāka lidojumus uz austrumiem – Ērgļiem un Gulbeni. Tomēr Zemgales virzienu – uz Jelgavu un Bausku – nepārtraucām un tur lidojām katru nakti. Arī pēc Bauskas krišanas 14. septembrī līdz pašai vienības izformēšanai degvielas trūkuma dēļ 7. oktobrī.
