Viena mašīna vairākiem braucējiem, lietotu un jaunu apģērbu apmaiņas noliktavas, restorānu pārpalikušās pārtikas izmantošana un citas ierosmes ir aktuālas saistībā ar bezatkritumu ideju.
Lieto atkārtoti – tas ir viens no svarīgākajiem bezatkritumu domāšanas postulātiem. Jebkuru produktu vai preci var izmantot pilnībā, atrodot arī jaunus pielietošanas veidus. «Bauskas Dzīve» apmeklēja «Zero Waste Academia» otro nodarbību Rīgā 8. septembrī, dalībnieki dalījās ar ārzemju pieredzi un piemēriem no Latvijas.
Jaunas krāsas
Ilgtspējas zinātnieka Elgara Feiča brīdinājumi izskanēja ļoti aktuāli, domājot par viesuļvētru «Irma», kas plosās Karību jūras reģionā. Vidi piesārņojošais dzīvesveids ir tiešā saistībā ar šādām kataklizmām.
«Tas, ka kaut ko neredzam, nenozīmē, ka tas mūs neietekmē. Taču klimata pārmaiņas kļūst aizvien acīmredzamākas. Kad problēmas kļūs ļoti acīmredzamas, tad, visdrīzāk, būs par vēlu kaut ko mainīt,» uzsvēra E. Feicis. Viņš pastāstīja, ka Amerikas Savienoto Valstu Meteoroloģiskajam dienestam šogad savās kartēs vajadzēja ieviest jaunas krāsas, lai attēlotu nokrišņu daudzumu, kas nolija valsts dienvidos. Turklāt par plūdiem Hjūstonā pasaule uzzināja no aktīvajiem ASV preses pārstāvjiem, bet tajā pašā laikā līdzīgi plūdi notika vēl vairākās pasaules valstīs, un par tiem plašsaziņas līdzekļi maz ziņoja.
«Latvijā daudzi uzskata, ka mums no globālās sasilšanas būs tikai labāk. Kāda jēga būs no siltākas vasaras, ja ražu iznīcinās dīvainas salnas vai nepārtrauktas lietavas?» vaicāja E. Feicis. Viņš uzsvēra, ka bezatkritumu dzīvesveida pārstāvju mērķis ir nevis būt videi draudzīgam, bet gan saglabāt nākamajām paaudzēm pašreizējo dzīvesveidu – bez trakiem karstuma viļņiem, neredzētām vētrām un milzīgiem plūdiem, un bez visu apkārtējo telpu piesārņojošas mikroplastmasas.
Nedāviniet lieku!
Latvijā ar «Lieto atkārtoti!» iniciatīvām darbojas gan privātie uzņēmēji, gan pašvaldības. Iveta Sondore, kas uztur lapu muki.lv, stāstīja par mantu maiņas iniciatīvu. Šādu pasākumu uzņēmums rīko vairākas reizes gadā. Vispirms janvāra pirmajā nedēļā, kad visvairāk ar ko mainīties, jo daudzi saņem nevēlamas dāvanas. «Ja braucat ciemos, nedāviniet mantas, par kurām nav pārliecības, ka tās tiešām vajag! Galu galā laba kompānija un ēdiens ir labas dāvanas pašas par sevi,» šāds ir ieteikums. Vēl muki.lv aktivitātes notiek Lielās talkas laikā un 1. septembrī. Uzņēmēja nodrošina telpas, kur apmainīties ar mantām.
Valmieras pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste vides komunikācijā Līga Bieziņa pastāstīja par vairākiem īstenotajiem «Lieto atkārtoti!» projektiem. Speciāliste uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi maksimāli izplatīt informāciju par šādām aktivitātēm – citādi atsaucība ir maza.
Somijas idejas
Kādas ir aktivitātes bezatkritumu dzīvesveida popularizēšanā un īstenošanā ārzemēs? Piemēram, «Resource Recovery Australia» ir bezpeļņas organizācija, kas bez maksas savāc jebko, novāc arī būves un mēģina šos materiālus izmantot atkārtoti.
Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem, kā mainās domāšana, minēta Somija. «Pašlaik ir grūti iedomāties, kā izveidot aprites ekonomiku, kuras rādītājs nav patēriņa pieaugums, lai nesagrautu kopējo ekonomisko stabilitāti. Tomēr Somijā par to domā jau valsts līmenī,» stāstīja biedrības «Homo Ecos» pārstāve Lilija Apine.
Semināra laikā notika video saruna ar Somijas aktīvisti Annīnu Nurmi. Viņa stāstīja par projektiem, kādi pašlaik veidojas Somijā. Turklāt virkne no tiem ir finansiāli izdevīgi. Viens no piedāvājumiem ir iespēja vēlu vakarā pasūtīt ēdienu, kas palicis pāri kādā no restorāniem. Reizē ar ēdienu firma atgādā informāciju par konkrētu restorānu piedāvājumu.
Starp dažādām otrreizējām apģērba izmantošanas un lietu bibliotēku idejām ir arī mājaslapa, kas piedāvā pakalpojumu par kopējo auto. Par noteiktu samaksu šādas mašīnas ir pieejamas dažādās vietās un regulāri izmantojamas. Rezultātā auto lieto nevis dažas stundas viens īpašnieks, bet gan ilgāku laiku vairāki braucēji.
«Vienā skatlogā redzēju reklāmas saukli «Iepirkšanās ir lētāka nekā psihologs». Diez vai tam vajadzētu kļūt par dzīves mērķi,» noslēgumā pauda A. Nurmi.
Runas par darbiem nepārvēršas
Lieto atkārtoti – tā tam vajadzētu būt arī ar stikla pudelēm. Diemžēl šo taru pieņem retais, bet par depozīta sistēmu Latvijā tikai runā. SIA «Maxima Latvija» komunikācijas speciāliste Zane Udrase informēja, ka Bauskā vairs nav plānots pieņemt stikla taru. Vienīgais pieņemšanas punkts ir palicis «Bauskas alus» tirgotava Bauzes tirgū, kur pieņem uzņēmuma stikla pudeles.
Stikla taru vēl aizvien iepērk Juris Jakubsons Iecavā, bet viņš atzīst, ka domā par šīs nodarbes pārtraukšanu. «Kravas ar pudelēm stāv visiem – alus darītavas pašlaik pudeles gluži vienkārši neņem,» teic uzņēmējs. Cenas arī nav tādas, kas īpaši pievilinātu aiznest pudeles – no viena līdz četriem centiem.
Pirms krīzes bijuši seši taras pieņemšanas punkti, tagad viens. «Pirms krīzes «Aldaris» pats brauca pakaļ savām pudelēm,» stāsta J. Jakubsons. Viņš uzskaita vairākus iemeslus, kāpēc šī nozare kļuvusi neizdevīga. Vispirms – katra rūpnīca sākusi ražot atšķirīgas pudeles, tāpēc grūti savākt apjomu, kuru vērts transportēt. Sortimentā jau ir 15 pudeles, par kurām nekad nevar būt drošs, ka kādu negaidīti neizņems no apgrozījuma vai vispār nepieņems. Grūti prognozēt cenas, par kurām pudeles pirks. Nav vairs pieprasījuma vienkārši pēc stikla. Savulaik to varēja nodot par apmēram 20 latiem jeb 30 eiro tonnā.
«Krievijā no pudelēm būvē māju. Pašam ir bijis pasūtījums savākt apmēram 50 tūkstošus pudeļu ēkas būvei. Tur der visas pudeles, arī tās, kas pašlaik iet miskastē. Esmu bijis tādā mājā,» stāsta J. Jakubsons.
Uzņēmējs mēģinājis aptvert iespējas savākt citu veidu taru. Tomēr izrādījies pārāk neizdevīgi. PET pudeles ir pārāk lētas, lai tās būtu vērts vadāt. Metāla bundžiņas var nodot metāllūžņos, bet tad jāsavāc ļoti daudz, lai būtu tā vērts. J. Jakubsons atzīst – ja Latvijā būtu tāda pati depozītu sistēma kā Lietuvā vai Igaunijā, tad diez vai stikla un plastmasas pudeles mētātos visās malās. Tikmēr pašlaik valsts šo jomu neatbalsta un stikla pudeli vienkāršāk ir kaut kur nomest, nevis nodot.
Permakultūras reglaments
Ilgtspējas zinātnieks Elgars Feicis ir viens no permakultūras pasākumu organizatoriem. Permakultūra – tas ir ilgtspējīgas domāšanas veids, filozofija, kuras mērķis ir rast saimniekošanas veidus, kas mazāk atstātu iespaidu uz vidi un tajā pašā laikā spētu pabarot cilvēkus.
Biedrība «Homo Ecos» rīkoja dažādus permakultūras pasākumus, tai skaitā festivālus. «Mums bija speciāls permakultūras reglaments – par to, kas jāņem līdzi uz festivālu, lai atkritumu būtu pēc iespējas mazāk. Paši mazgājām savus traukus. Cilvēki to saprata,» stāsta E. Feicis. Festivāla noslēgumā atkritumi bija pustukšos trīs maisos.
«Cenšamies mainīt pašu domāšanu. Kādreiz svinēja ražas novākšanu – priecājās, ka darbs ir padarīts, būs, ko ziemā ēst. Mēs svinam to, ka varam sanākt kopā un visi kaut ko izdarīt paši savā un vides labā,» teic E. Feicis.
