Šovasar aktīvās darba gaitas beidza un pensijā devās Bauskā labi zināmā ārste, daudzu sieviešu draudzene, padomniece, glābēja un cerības dzirksts – ginekoloģe Ingrīda Toma. Šai profesijai viņa veltījusi vairāk nekā 30 gadus, bet medicīnai – visu darba mūžu.
Ziedi silda dvēseli
Daktere I. Toma laikraksta «Bauskas Dzīve» žurnālistus savā mazdārziņā Bauskas novada Gailīšu pagasta Uzvarā sagaida saulainā jūlija rītā. Viss zaļo un zied. «Dakterim var tikai puķes augt dārzā,» nosmej mediķe. Dzīvojot vienai, garas kartupeļu vagas nevajag, bet pusdienu galdam nepieciešamie tomāti, burkāni, sīpoli, zirņi un citi labumi tiek izaudzēti. Uz kārā zoba var uzlikt zemenes, avenes, ķiršus, krūmmellenes, arī dzērvenes, kuru augšanai daktere izveidojusi speciālu baseinu, ko pildījusi ar kūdru, regulāri laista, baro ar minerālmēsliem. Līdzās izveidots laukums, kurā paredzēts dēstīt brūklenes.
Var redzēt, ka dārziņš ir I. Tomas sirdslieta. Viņa izrāda košumkrūmus un ziedus. Katram augam ir savs stāsts, kā tas nonācis dakteres dārzā. Ļoti mīļas puķes viņai ir peonijas, kas vasaras sākumā uzzied baltā, rozā, dzeltenā, tumši sarkanā un citās krāsās. Pašlaik bagātu toņu dažādību atklāj staltās lilijas un cēlās rozes. Lai arī ziedi silda dvēseli, galvenais ir veselība, tāpēc dakteres dārzā vieta atrasta arī vērtīgām zālītēm. Deviņvīruspēka plaukstošos ziedus viņa izkaltē un pievieno tējai. Augs stiprina imūnsistēmu, savukārt līdzās esošā bērza lapas kaltē nervus stiprinošai tējai. I. Toma stāsta, ka trešdaļai sieviešu ir problēmas ar urīnsistēmu. Labi palīdz bērzu pumpuru un asinszāles tēja. Sievietēm vajadzētu uzturā lietot arī raspodiņus, uzskata ginekoloģe. Tagad viņa vairāk laika varēs veltīt dārziņa iekopšanai.
Nepārliecināta par sevi
Spēcīga saikne ar dabu mediķei radusies jau bērnībā Matkulē Kurzemes pusē, ko savās filmās iecienījis rādīt Jānis Streičs. I. Toma ir pēckara bērns. «Paps dienēja Abrenē, kad tā vēl piederēja mums. Armijā viņu iesauca vācietis, bet ne vienu dienu viņš nebija rokā turējis plinti, tētis pūta tauri. Par to viņu vēlāk izsūtīja uz rūdas raktuvēm, kur par taures pūšanu dažādos notikumos varēja nopelnīt pusšķēlīti vairāk maizes. Pēc desmit gadiem tēvs atgriezās. Es mācījos trešajā klasē. Tas bija tik emocionāli,» stāstot par ciešo saikni ar tēvu, kam rakstījusi vēstules uz Sibīriju, un ilgi gaidīto atkaltikšanos, viņas acis pilda asaras.
Mammu viņa mēdza saukt vārdā par Lidiju, jo mammas aizņemtības dēļ pasta centrālē, pildot darba pienākumus pie komutatora, tik ciešas attiecības neizveidojās. Ginekoloģi uzaudzināja vecmāmiņa. Pateicoties tēvam un radu ietekmei, I. Toma izvēlējās dzīvi saistīt ar medicīnu. Tēta māsa Elizabete bija beigusi Sarkanā Krusta medicīnas skolu, savukārt viņas māsīca – pirmo medicīnas skolu Rīgā.
Skolā Ingrīda bija teicamniece, vienīgi algebra tik labi nepadevās. «Kā jau lauku bērns, biju nepārliecināta par sevi, trūka iedrošinājuma, tāpēc nobijos, ka netikšu institūtā, un iestājos Rīgas 1. medicīnas skolā. Pēc trim gadiem ar izcilību beidzu zobārstus,» stāsta I. Toma. Gribējusi turpināt mācības augstskolā, bet iestājeksāmenā bija jākārto matemātika, ar ko netika galā. Neilgu laiku viņa par zobārsti strādāja Ludzā, pēc tam – Bauskā. Zobārstniecībai veltīti gandrīz desmit gadi.
Vieglas darbdienas nesola
Sapnis par institūtu nebija pagaisis. Pieņemt lēmumu doties atkal mācīties 30 gadu vecumā, kad mājās gaida divi mazi bērni, lika nedienas laulībā, kas bija nostādījušas dakteri dzīves krustcelēs. «Sapratu – ja ģimenes dzīvē neiet, pašai jābūt stiprai un nodrošinātai, lai varu izaudzināt bērnus. Katru reizi braucot uz studijām Rīgā, atvadījāmies ar bērniem un raudājām. Augstskola bija varoņdarbs, ko pabeidzu ar lepnumu,» secina I. Toma.
Dakterei jau bija zināšanas zobārstniecībā, tāpēc augstskolā vēlējās apgūt ko jaunu. Profesori viņai ieteica kļūt par ausu, kakla un deguna ārsti, jo darba dēļ labi pārzināja galvas uzbūvi. Taču spītīgi izvēlēta ginekoloģija. Dakteres vedējmāte arī bija sieviešu ārste – vieglas darbdienas viņa nesolīja, bet iedrošināja. I. Toma praksi strādāja Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā. Tur novērots, ka jaunajai ginekoloģei «ir ķēriens», tāpēc aicināta palikt darbā, tomēr Bauskas pusē auga bērni un bija dzīvoklis. Vieglāk bija iet ierasto ceļu mazpilsētā. Ginekoloģe tagad atzīst, ka lēmumu nedaudz nožēlo, Rīgā būtu bijušas citas iespējas.
Slimības rada stress
«Ginekoloģija – tā nav ķirurģija, kad var izgriezt apendicītu un aizšūt ciet. Katra slimība pacientam rāda citu seju. Ir hroniskas kaites, kas periodiski atgriežas. Ir jāprot atsijāt svarīgo no mazsvarīgā. Skatoties pacientu, uzreiz jāizdala, vai tas ir iekaisums vai onkoloģija,» darba specifiku raksturo ārste. Viņa uzskata, ka visvairāk slimību rada stress, tomēr ir nepieciešams liels audzināšanas darbs. Sievietēm citoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža skrīningam vajadzētu nodot reizi pusotra gada laikā. Mammām jau laikus jāmāca meitas, jāpalīdz izvēlēties ginekologu, jāmudina laikus stāties grūtnieču uzskaitē, ja vēlas sniegt savam bērnam labāko, iesaka I. Toma.
Profesionālās gaitas sākot, pieredzējušās kolēģes Melita Davidone un Alla Hačikjana iemācīja operēt, jo «institūtā praksi daudz neiegūsi».
Ginekoloģe stāsta, ka lielu ieguvumu dod ultrasonogrāfijas iespējas, kuru darbības principus braukusi izzināt uz Rīgu. Kopā ar dakteri Sandru Rubiķi un dakteri Sandru Dzīvīti skatīti daudzi pacienti, meklēts labākais risinājums. I. Toma atminas, ka reiz ultrasonogrāfijā izdevās atklāt retu gadījumu – grūtniecības attīstību vēdera dobumā. Paciente nekavējoties vesta uz operāciju.
Neiet ierasto ceļu
Kad Bauskā gatavojās likvidēt dzemdību nodaļu, I. Toma nolēma, ka visām speciālistēm darba poliklīnikā nepietiks, tāpēc, nevēlēdamās iet ierasto ceļu un būdama uzņēmīga daktere, atvēra ārsta privātpraksi. Tad par lielu atbalstu kļuvusi arī kolēģe Dace Paozola, pie kuras ginekoloģe varēja sūtīt savas pacientes dažādu ķirurģisku manipulāciju veikšanai.
Izveidojot privātpraksi, lielākie uzlabojumi ir serviss, diennakts pieejamība un konkrēts pieņemšanas laiks, uzskata ginekoloģe. «Žēl, ka vecuma dēļ vairs nevarēju iegādāties ultrasonogrāfijas aparātu, jo tas maksā tikpat, cik trīs četras automašīnas, tāpēc līdz pensijai to nebūtu atpelnījusi,» stāsta ārste, piebilstot, ka tagad jaunajiem ginekologiem ir plašākas iespējas.
Viņa atzīst, ka lielu gandarījumu sniedz darbs ar jaunām pacientēm. Esot jūtama paaudžu uzskatu un vērtību maiņa. Jaunietes mūsdienās ir zinošākas, vairāk lasa, uz vizītēm līdzi ņem topošos tētus. «Viņiem arī jābūt atbildīgiem. Jārāda, ka tētis ir vajadzīgs ne tikai kā autors, tāpēc sniedzu ieteikumus, iesaku pieskatīt māmiņu,» atklāj daktere. Mūsdienās jaunajai paaudzei bieži piemīt kaitīgie ieradumi. Dažkārt grūti māmiņu atrunāt, piemēram, no smēķēšanas, tomēr pēdējā laikā aizvien populārāks kļūst veselīgs dzīvesveids, secina speciāliste.
«Katrā darbā ir veiksmes un neveiksmes. Tās atnāk negaidīti. Neviens ārsts speciāli otram nedara sliktu, bet gan strādā ar godaprātu. Dažkārt ir traucējusi neizlēmība, varbūt arī neprofesionalitāte un slimības smagums. Šajā darbā kļūdas nepiedod, tās atceras, un cilvēks pat nevar iedomāties, cik ļoti ārstam tas sāp,» par darba ēnas pusēm stāsta I. Toma. Tomēr vislielākais novērtējums ir jaunās ģimenes laime. «Jūtos neizsakāmi pateicīga un priecīga par katru pacienti, kura uzticēja man savu veselību,» piebilst ārste. Ginekoloģe iekrājusi dažādu mazuļu bildes, ko atsūtījušas māmiņas, un vēstules, kurās ģimenes ziņo par bērniņa nākšanu pasaulē. Nesen saņemta pateicības īsziņa par meitu Unu, ko pirms 27 gadiem ginekoloģe sagaidīja pasaulē. Daudzas Bauskas puses ģimenes ļoti ciena dakteri Ingrīdu Tomu.
INGRĪDA TOMA
Dzimusi 1945. gada 9. septembrī mājās Kandavas novada Matkules pagastā.
Pirmās astoņas klases pabeidza Matkulē, 1963. gadā absolvēja Sabiles vidusskolu.
1963. – 1966. gadā Rīgas 1. medicīnas skolā apguva stomatoloģiju.
1967. gadā strādāja Ludzas rajona ambulancē par zobārsti.
1967. – 1976. gadā bija zobārste Bauskā.
1976. – 1983. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguva mediķes izglītību.
Pēc augstskolas līdz 2015. gadam strādāja par ginekoloģi Bauskā.
Izveidoja ārsta privātpraksi ginekoloģijā neilgi pirms dzemdību nodaļas likvidācijas Bauskas slimnīcā 2009. gadā.
Ir dēls Valts un meita Ginta. Šogad pasaulē nāca mazdēls Marts Valfrīds.
Hobijs – dārza kopšana.
