Mēs, Latvijas kultūras darbinieki, vēlamies sniegt savu vērtējumu par pēdējā laikā izskanējušiem mēģinājumiem joprojām saspringto atalgojuma situāciju kultūras jomā pretstatīt ar Latvijas valstij vajadzīgiem projektiem.
Mēs, Latvijas kultūras darbinieki, vēlamies sniegt savu vērtējumu par pēdējā laikā izskanējušiem mēģinājumiem joprojām saspringto atalgojuma situāciju kultūras jomā pretstatīt ar Latvijas valstij un tās kultūras attīstībai ilgtermiņā ļoti vajadzīgiem projektiem – Nacionālo bibliotēku, koncertzāli un laikmetīgās mākslas muzeju.
Mēs paužam gandarījumu par bibliotēkas, koncertzāles un muzeja projekta īstenošanas straujo gaitu, ko sekmē kultūras ministres Helēnas Demakovas enerģiskā rīcība. Nacionālā bibliotēka ir Latvijai ārkārtīgi nepieciešama rakstītās kultūras un zinātnes attīstībai visā Latvijā. Modernas akustiskās koncertzāles trūkums ir kavēklis koncertdzīves kvalitātes uzlabošanai valstī. Laikmetīgās mākslas muzejs ir ļoti svarīgs, lai atgūtu padomju gados deformēto Latvijas piederību eiropeiskajai mūsdienu mākslas kultūrai.
Vienlaikus mēs atzīmējam, ka ir jāturpina atalgojuma problēmu risināšana kultūras jomā, taču mēs esam kategoriski pret mēģinājumiem ļoti vajadzīgas ilgtermiņa investīcijas un ar tām saistītos neizbēgamos izdevumus pretstatīt kādai konkrētai sociālai problēmai. Valsts attīstība kultūras jomā ir iespējama, tikai un vienīgi līdzsvarojot ilgtermiņa investīcijas ar sociālo problēmu risināšanu. Mūsuprāt, pašreizējās kultūras ministres īstenotā politika kopumā atbilst šim kritērijam.
Vēstuli parakstījis 31 kultūras darbinieks, viņu vidū aktrise Rēzija Kalniņa, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, kinorežisors Arvīds Krievs, komponists Arturs Maskats, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Jānis Andris Osis, gleznotāja Džemma Skulme, mākslas zinātniece Ramona Umblija un daudzi citi.
