Mežotnes pils iekštelpās vakar, 21. aprīlī, strādāja tikai administratores un virtuves darbinieces. Pārējie rīta pusi pavadīja pils parkā, stādot kokus un košumkrūmus.
Mežotnes pils iekštelpās vakar, 21. aprīlī, strādāja tikai administratores un virtuves darbinieces. Pārējie rīta pusi pavadīja pils parkā, stādot kokus un košumkrūmus.
Šo darbu pēc ilgāka pārtraukuma Mežotnē atsāka pērnajā pavasarī un grib padarīt par tradīciju, stāsta pils direktore Inese Artemjeva.
“stādot jāaizpilda tukšumi, ko radījuši ziemas vēju postījumi, apzaļumotas tiek parka klajākās vietas. To darot, jāievēro skatu līniju shēmas. Koki un to grupas, parku veidojot, ir stādīti tā, lai izceltu ainavu, kas paveras, skatoties uz Lielupi un Mežotnes pilskalnu otrpus tās, uzsver pils direktore.
Šī principa ievērošanai cieši seko parka pieredzējušais dārznieks Juris Sarma, kurš te strādā kopš 1969. gada, un dārznieka palīdze Elita Pahomova. Juris Sarma atceras, ka pirms 20 gadiem koku stādīšana aprīlī bija ierasta lieta un talcinieku nekad netrūka. Tagad viņš ir priecīgs par pils darbinieku palīdzību, citādi paietu nedēļas, līdz koki un krūmi rastu savas vietas.
Iecavas novada stādaudzētava “skujenieki” stādīšanai Mežotnes parkā šopavasar pārdevusi plūškoku krūmus, fizokarpus ‘diabolo’ un ‘lutea’, sausseržus, filadelfus, ko tautā sauc par neīstajiem jasmīniem. Tā stāsta stādaudzētavas vadītāja Rita Daščiora.
Engelmaņa egles vakar iestādīja Mežotnes pils parka malā pie iebraucamā ceļa, lai veidotu dabisku aizsargu pret vēju.
Pilnā augumā Engelmaņa egles būs 15 metru garas, ar biezu skujotni. Pērkot nolūkotas nebūt ne izcilākās skaistules, drīzāk stādu “pelnrušķītes”, lai tikko iestādīti kociņi un krūmi nepiesaistītu garnadžus, stāsta pils direktore. Gan kociņi parkā sakuplos, to rāda labi ieaugušais pērnā pavasara stādījums – 60 Maķedonijas priežu un 40 baltegļu.
Engelmaņa egles, arī ‘Garzvīņu’, ‘Serbijas’, ‘Veiča’ egle, Japānas spireja, bārbeles, kalnu priedes, Kamčatkas sausserdis iegādāti kokaudzētavā “Baltezers”. Iepriekš katalogos lūkots arī tas, kādā krāsā lapas augam būs rudenī, vērtējot, kā tas iekļausies parka savdabībā.
