Iecavas iedzīvotāji, saņemot rēķinus par pirmo apkures mēnesi – oktobri –, konstatējuši, ka dārgāka kļuvusi karstā ūdens ražošana. Par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru tiek aprēķināti deviņi santīmi, iepriekš bija seši santīmi.
Iecavas iedzīvotāji, saņemot rēķinus par pirmo apkures mēnesi – oktobri –, konstatējuši, ka dārgāka kļuvusi karstā ūdens ražošana. Par vienu dzīvojamās platības kvadrātmetru tiek aprēķināti deviņi santīmi, iepriekš bija seši santīmi.
Savukārt ēku siltuma cauruļu izolācijā un siltināšanā nav pamanīti ievērojami uzlabojumi. Ļaudis “Bauskas Dzīvei” izteica neizpratni. Viņus satrauc, ka atbildīgo amatpersonu neizdarības dēļ daudzdzīvokļu namu iemītniekiem tiekot uzvelta paaugstināta maksājumu nasta.
“Bauskas Dzīve” iedzīvotāju jautājumus adresēja Iecavas novada Domes priekšsēdētājam Jānim Pelsim, sabiedrības “Iecavas siltums” valdes priekšsēdētājam Jurim Drizļionokam un “Dzīvokļu komunālās saimniecības” (turpmāk – “DzKS”) valdes priekšsēdētājam Arkādijam Okolovskim.
Atbildi sagatavojis Ieca vas novada priekšsēdis JĀNIS PELSIS, pamatojoties uz SIA “Iecavas siltums” un “DzKS” sniegto informāciju.
Cik lielas pašlaik ir karstā ūdens ražošanas izmaksas Iecavas centra un mikrorajona “Dartija” mājām?
– Mikrorajona “Dartija” daudzdzīvokļu mājām siltumenerģija karstā ūdens ražošanai netiek piegādāta. Siltais ūdens tiek sagatavots katrā dzīvoklī ar individuālajiem gāzes caurplūdes ūdens sildītājiem.
Iecavas centra daudzdzīvokļu mājās, sākot ar šī gada 1. oktobri, par izlietoto siltumenerģiju norēķina periodā, proti, atskaites mēnesī, katrai mājai samaksu aprēķina, pamatojoties uz uzskaites mēraparātu (siltumskaitītāju) fiksēto siltumenerģijas daudzumu katrā konkrētā mājā.
SIA “Iecavas siltums” pēdējos divos gados ir veikusi siltumtīklos nodotās un ēkās izlietotās siltumenerģijas daudzuma uzskaiti un kontroli, izmantojot siltumskaitītājus. Pamatojoties uz šo informāciju, katrai mājai tika aprēķināta samaksa par izlietoto siltumenerģiju karstā ūdens ražošanai. Mājas ir atšķirīgas, karstā ūdens apgādes sistēmas ir dažādas, tādēļ maksa par karstā ūdens ražošanu katrā namā ir citāda. Tās lielums katrai mājai ir noteikts atbilstoši piecos vasaras mēnešos vidēji izlietotās siltumenerģijas patēriņam karstā ūdens ražošanai.
Cik maksā patērētais kubikmetrs karstā ūdens? Cik liela summa ir aprēķināta kā karstā ūdens cirkulācijas lietderīgais siltuma zudums abu minēto Iecavas teritoriju dzīvojamām ēkām?
– Tā kā siltumskaitītājs apkures sezonā mājā saņemto siltumenerģiju apkurei un karstā ūdens ražošanai uzskaita kopā, mums šī siltumenerģija, tātad arī samaksa, ir jāsadala atbilstoši pozīcijām. Tās ir šādas: cik daudz siltumenerģijas attiecas uz apkuri, cik daudz aiztek ar vienu kubikmetru ūdens, cik daudz siltumenerģijas izlietots karstā ūdens apgādes sistēmā.
Mehānisms ir šāds: l samaksas aprēķināšana apkurei – no kopīgi uzskaitītām MWh (elektroenerģijas megavatstundām) atņem karstā ūdens ražošanai izlietotās MWh. Iegūstam apkurei izlietotās MWh, kuras reizina ar spēkā esošo tarifu (21,59 Ls/MWh), iegūstot summu par apkuri. Šo skaitli izdala ar mājas kopīgajiem kvadrātmetriem, iegūstot viena kvadrātmetra izmaksas konkrētai mājai attiecīgā norēķina periodā.
l Maksas aprēķins par saņemto siltumenerģiju karstā ūdens ražošanai – karstā ūdens ražošanai saņemtās MWh reizina ar apstiprināto tarifu (21,59 Ls/MWh), iegūstot summu latos par siltumenerģiju karstā ūdens ražošanai mājai kopā. No šīs summas atņem tik latu, cik mājā izlietoti karstā ūdens kubikmetri. Ir noteikts, ka viens kubikmetrs karstā ūdens maksā tikai vienu latu (0,0463 MWh reizina ar Ls 21,59 = Ls 1).
l Maksas aprēķins par izlietoto siltumenerģiju karstā ūdens apgādes sistēmā – atlikušo summu izdala ar mājas apsildāmajiem kvadrātmetriem, iegūstot viena kvadrātmetra izmaksas. Tas attiecas uz izlietoto siltumenerģiju karstā ūdens apgādes sistēmā.
Šādu metodiku izstrādājusi SIA “Iecavas siltums”. Pastāv iespēja katrai daudzdzīvokļu mājai sadalīt samaksu par izlietoto kopējo siltumenerģiju pēc pašiem vēlamas metodikas, izveidojot dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību vai slēdzot pilnvarojuma līgumu ar ievēlētu mājas vecāko.
Atvainojamies par neveiklo formulējumu “siltuma zudumi”. Tā patiesībā ir izlietotā siltumenerģija karstā ūdens apgādes sistēmā.
Kādi darbi līdz šim ir veikti siltuma cauruļu siltināšanā ēkās? Kas ir darīts, lai samazinātu nelietderīgi zūdošo siltumu, piemēram, caur bēniņiem un pagrabiem?
– Par īpašnieces – Iecavas novada Domes – piešķirtiem līdzekļiem 2005. gada septembrī un oktobrī veikta apkures un karstā ūdens cauruļu siltumizolācijas atjaunošana daudzdzīvokļu mājai Dārza ielā 4.
2005. gadā par iedzīvotāju maksāto apsaimniekošanas naudu nomainītas visas ārdurvis dzīvojamā mājā Tirgus ie lā 7a, vienas sekcijas ārdurvis Rīgas ielā 25a. Līdz 2005. gada 1. decembrim paredzēta ārdurvju nomaiņa daudzdzīvokļu mājās Tirgus ielā 3 un 5.
Ziemas periodā tiek veikta bēniņu, pagrabu ventilācijas lūku un logu noblīvēšana. Siltuma zudumi caur pagrabu ventilācijas lūkām ir neizbēgami, jo pagrabos ventilācija ir nepieciešama.
Kam jānodarbojas ar daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes paaugstināšanu?
– Dzīvojamo māju, arī daudzdzīvokļu ēku, energoefektivitātes paaugstināšanas jautājums jārisina māju īpašniekam vai māju īpašnieku pilnvarotai personai.
Iecavas centra daudzdzīvokļu māju īpašniece ir Iecavas novada Dome, un, saskaņā ar 2001. gada 26. jūnijā noslēgto Telpu uzturēšanas un apsaimniekošanas līgumu, Iecavas centra daudzdzīvokļu namus apsaimnieko SIA “DzKS”. Jautājums par energoefektivitātes paaugstināšanu jārisina SIA “DzKS” kopā ar Iecavas novada Domi.
Mikrorajonā “Dartija” daudzdzīvokļu mājām nav vienota apsaimniekotāja. Katras ēkas iedzīvotāji apsaimnieko savu kopīpašumu, un viņiem pašiem jārūpējas par savas mājas energopatēriņu.
Kas ir darīts ārējā finansējuma piesaistei, lai celtu ēku energoefektivitāti?
– Pagaidām nekas nav darīts.
