Latvijas Lauku sieviešu apvienības 6. konference ļāva vērtēt organizācijas iegūto, salīdzināt to ar cerēto.
Latvijas Lauku sieviešu apvienības (LLSA) 6. konference ļāva vērtēt organizācijas iegūto, salīdzināt to ar cerēto.
Lūkoties no šāda skatu punkta 1. decembra saieta dalībnieces Rīgā aicināja Latvijas Lauksaimniecības universitātes docente Maiga Krūzmētra. Viņa vienlaikus ir arī LLSA zinātniskā un stratēģiskā konsultante.
Tikšanās prieks pārvērties tīklošanā
Interesanti, ka, sākot analīzi, docente atgādināja par pašu pirmo tikšanos, kas bija organizēta Bulduru dārzkopības vidusskolā. Kopš tā brīža ir pagājuši seši gadi, un apvienība spējusi izaugt, pārsteidzot pati sevi un tās līdzgaitniekus.
M. Krūzmētra paveiktajam deva trāpīgu raksturojumu – tīklošana –, aizstājot tik ierasto vārdu “sadarbība”. Un tā no lokālas ir kļuvusi starptautiska, ļaujot Latvijas lauku sievietēm iesaistīties un izteikt sevi dažādos projektos, kuriem ir trīs atslēgas burti FEM, kas apzīmē daiļā dzimuma aktivitātes (pilns nosaukums – INTERREG IIIB FEM: sieviešu uzņēmējdarbības attīstība Baltijas jūras reģionā). LLSA 6. konferences sarīkošana arī iekļāvās FEM projektā “Sabiedriska organizācija kā uzņēmējdarbības veicinātāja laukos”.
Runājot par ieguvumiem, M. Krūzmētra pieminēja resursu centru izveidi (šāds informācijas punkts darbojas arī Bauskas lauku konsultāciju birojā), mentoringa kustību, kurā iesaistījušās arī baušķenieces, sniedzot padomus iesācējām uzņēmējdarbībā. Sieviešu mikrokredītu rezultatīva darbība jau ļāvusi uzkrāt nelielu kapitālu. Lauku sievietes ir iepazinušas ekomerciju un iemācījušās rakstīt projektus. Šo rosību ir veicinājusi partnerība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Zemkopības ministriju.
Demonstrē mājamatnieku veikumu
Divi līdzziņojumi, tostarp arī par mājamatniecību, tieši raksturoja sieviešu veikumu. Šī projekta vadītāja Iveta Meiere ar lepnumu stāstīja par 32 reģionālo koordinatoru mācībām, viņu vidū ir skaistkalniete Laima Indriķe un Gailīšu pagasta iedzīvotāja Maira Vīķe. Savukārt konsultanti iesaistījuši zināšanu un prasmju apguvē 378 lauku iedzīvotājus. Tas viss ir devis rezultātu darbā, par kuru ieskatu guva arī konferences dalībnieces. Reģionālie koordinatori īsi raksturoja mājamatnieku izstrādājumus un tos demonstrēja.
Ar neparastiem darinājumiem daudzu uzmanību piesaistīja Skaistkalnes pagasta pinējas. Viņu vadītāja stelpiete Virgīnija Volodkiene sacīja: “Puķu skaistumu var izdziedāt, tās glezno, par tām raksta dzeju. Es iedomājos – kādēļ gan ziedus nevarētu izpīt. Un tā manas mīļās skaistkalnietes, kuras gaida nodarbības un kurām es iemanos atlicināt laiku, sāka no klūdziņām veidot puķes. Arī lilijas, kas kopš senlaikiem attēlotas Skaistkalnes ģerbonī. Ideju par šādu pinumu veidošanu aizguvu Lietuvā. Kaimiņzemē pērkam klūdziņas, jo tur tām ir ļoti laba kvalitāte.”
Diskutēs par piemērotāko
LLSA padomes priekšsēdētāja Rasma Freimane ar vidzemniecei raksturīgu tiešumu nekautrējās teikt: “Apvienībai katrs gads ir īpašs. Šogad vai visā Latvijā adīja cimdus un pirmo reizi LLSA bija darba devēja lauku iedzīvotājiem. Nodibinot lauku mājamatnieku pakalpojumu kooperatīvu “Akorande”, esam pavērušas vēl vienas durvis. Tas nav bijis viegli, tādēļ ceru, ka arī turpmāk sievas sapratīs, ka tikai kopā mēs spējam daudz paveikt.”
Apvienības līdere rosināja domāt, kā efektīvāk virzīt lauku sieviešu iestrādes, lai arī tās iedzīvotājas, kas vēl palikušas nomaļus, kas baidās sākt darīt, iekustētos. Tādēļ ir nodoms apvienības pašreizējo struktūru papildināt ar vēl divām jaunām. Organizatoriskais darbs uzticēts mūsu rajona pārstāvēm. Bauskas lauku konsultāciju biroja lauku attīstības speciāliste Raimonda Ribikauska ir arī LLSA padomes sekretāre. Viņas jaunais pienākums – uzklausīt visu LLSA rajonu padomēs izteiktās domas par krājaizdevu sabiedrības veidošanu, arī atbalsta fonda dibināšanu sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai laukos. “Bauskas Dzīvei” R. Ribikauska sacīja: “Zinu, ka tas būs sarežģīts darbs un prasīs lielu precizitāti. Patlaban ir pārdomu periods, uzklausot ieteikumus, diskutējot, mēģināsim rast izdevīgāko variantu.”
Palīdzēs pārtikas ražotājiem
Codiete Daira Jātniece pašlaik vāc un apkopo informāciju par iespējām veidot mazo pārtikas ražotāju biedrību vai kooperatīvu. Piedaloties izstādēs un pārdodot mājās gatavotus produktus, nereti veidojas pretrunīgas situācijas, jo pārtikas tirdzniecībai ir savi noteikumi.
D. Jātniece skaidro: “Mājamatnieku kooperatīva nodibināšana mudināja domāt par citā jomā nodarbināto apvienošanu. Cenšos piedalīties Mārketinga padomes un Zemkopības ministrijā organizētās sanāksmēs, lai apzinātu un precizētu nosacījumus, kādi jāievēro mājražotājiem. Citādi viņi cieš nezināšanas dēļ. Topošais Mājražotāju likums droši vien palīdzēs šīs lietas sakārtot. Manuprāt, ir svarīgi rast iespēju labu saimnieču gatavotiem produktiem iegūt tirgu. Tāds ir apvienībā izvirzītais mērķis.”
***
Uzziņai
– Latvijas Lauku sieviešu apvienības pašreizējā struktūra: pagastu sieviešu klubi, rajonu apvienības un padomes, lauku mājamatnieku kooperatīvā sabiedrība “Akorande”. Ir iecere veidot krājaizdevu sabiedrību vai atbalsta fondu sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai laukos, mazo pārtikas ražotāju biedrību vai kooperatīvu.
