Šajā gadā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība «Akots» būs tikusi pāri «acītei» un Ziemassvētkos atzīmēs pastāvēšanas 22 gadus. Bauskas novada Brunavas un Ceraukstes pagasta zemniekiem visu šo laiku ir bijis savs drošinājums.
Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Jānis Alksnis gan bilst, ka nevar lepoties ar īpašu veiksmes stāstu. Taču tie brunavieši, kas labi zina, ko paņem lauksaimnieka ikdiena, ar labvēlību runā par Jāni un viņa prasmi, mūsdienīgi izsakoties, «noturēt firmu». Līderis savukārt pretī – bez zemniekiem nekas nevarētu pastāvēt un darboties, paldies par to, ka izturēts tik ilgu laiku.
Notur mantojumu
Kā jau daudzviet Latvijā, arī kādreizējā Brunavas sovhozā privatizācijas laiks atnāca ar eiforiju, cerot uz saviem spēkiem un varēšanu. Kā Jānis saka: «Gaidīja uz «mistisko» peļņu.» Kāda tā bijusi, ir dažādas liecības. Bijušās mehāniskās darbnīcas ieaugušas krūmos un nezālēs, ēka pat kļuvusi bīstama. Saimniecības kāda cūku novietne ir aprakta zemē, un tagad tai pāri aug lopbarības pupas. Ne tas sliktākais variants, ja salīdzina ar daudzviet pamestajām un pussabrukušajām fermām. Brunavas un Ceraukstes pusē grūti atrast neapstrādātus zemes nostūrus, jo viena daļa spēcīgu saimnieku ir spējuši apgūt brīvā tirgus ekonomiku un attīstīties. Taču šoreiz – ne par viņiem.
Prāva brunaviešu grupa privatizēja graudu kalti, svaru māju, divus angārus un kartupeļu glabāšanas pagrabu, kas atrodas līdzās minētajām ēkām. Kopsaimniecības mantojums ir noturēts, kaut arī iekārtu kalpošana prasījusi savu tiesu.
«Akota» biedru skaits mainījies, un tagad viņu ir 24. Valdes priekšsēdētājs piemetina, ka sabiedrība ir atvērta jauniem dalībniekiem, iestāties var, iegādājoties kaut vai tikai vienu paju par 95 eiro. Savukārt kādreizējie dalībnieki, kuru sākumā bija prāvs skaits un kuri aizgājuši savus ceļus, saņēmuši naudu par savām pajām.
Brunavas pagasta zemnieku saimniecība «Sprīdīši» piecus gadus ir «Akota» biedre. Lilita Gudža teic, ka ne brīdi nav nožēlojusi iesaistīšanos sabiedrībā: «Saņemam padomu un ieteikumus, pasūtām vajadzīgo. Mūs atceras svētkos ar sirsnīgu apsveikumu. Protam arī atpūsties, pēc gada kopsapulces ir jauka saviesīgā programma.»
Dzīve ar skabargām
Runājot ar Jāni par kooperācijas lietām, ir daudz atskabargu, jo zemgaliešu savrupie raksturi arī nosaka kopējas darbošanās ievirzi. Taču mazajiem un vidēji mazajiem saimniekiem, kuri paši grib strādāt, ir par smagu nodrošināt labības pirmapstrādi un glabāšanu. Tādēļ vajadzīga kāda stabila pietura ražas vākšanas laikā. Īpaša loma tai ir sarežģītos laika apstākļos.
Jāni mulsina tik cerīgās prognozes, jo graudi gatavojas lēnām. Vēlāka pļauja rada lielāku spriedzi, vākums var būt mitrāks. Dažādi faktori ir grūti paredzami, jo šajā sezonā vienlaikus iespējama pļauja, ziemas rapšu sēja un augsnes gatavošana ziemājiem.
Sezonas jaunumi
J. Alksnis agronoma «nervu» mantojis no tēva Varimanta, kurš savulaik no Kurzemes pārcēlies uz darbu Brunavas sovhozā. Vietējie ļaudis un apkārtnes zemnieki ir iepazīti, iegūti labi sadarbības partneri Ceraukstes pagastā. Taču atrast uzticamus meistarus kaltē nav vienkārši. Kaut arī apjoms, kas var sasniegt līdz 3000 tonnu sezonā, salīdzinājumā ar lielajām zemnieku saimniecībām, nav tik iespaidīgs, darbs tāpat vajadzīgs precīzs.
Šajā sezonā atvieglojums būs elektroniskie svari, kuriem celtspēja ir palielināta līdz 60 tonnām un ir drošāka ticamība. Kooperatīvs ir izmantojis pašu valsts atbalstu un Eiropas Savienības fondu līdzekļus, lai uzlabotu situāciju 30 gadu vecajā kaltē. Ļoti vajadzīgs bija frontālais iekrāvējs, kas strādās jau otro sezonu. Modernas laboratorijas iegāde gan nav pa spēkam, tādēļ izmanto citus resursus, nosakot graudu kvalitāti.
Pašā jūlija sākumā valde spriedusi par jauno darba cēlienu. J. Alksnis saprot prāvākus saimniekus, kuri kūlumu vedīs ne tikai «Akotam», bet izmantos pakalpojumus arī citviet. Ar kooperatīva biedriem noslēgti pakalpojumu līgumi par labības žāvēšanu, glabāšanu un pārdošanu. Vienas tonnas apstrāde kaltē izmaksā ap pieciem eiro. Mitrākiem graudiem pakalpojums, protams, sadārdzinās.
Pieradināt izmantot labu sēklu
«Akots» zemniekus konsultē un māca, kas arī nav vienkārši. Jānim ir gan zināšanas, gan pieredze. Vēl pacietība vajadzīga. Graudaugu audzētāji pilnībā sapratuši un pieņēmuši mēslošanas un augu aizsardzības programmas. Taču augstas kvalitātes sēklas nodrošināšana un izmantošana paliek problēma. Pagājušais gads, kad daudz lauku vajadzēja pārsēt pēc ziemas bargā kailsala, sašūpoja labus ieradumus. Sēja arī zemākas kvalitātes graudus. Nereti naudu sēklas iegādei žēlo, nepadomājot, kā tas ietekmē ražību.
Jāņa rūpe ir pieradināt jebkuru zemnieku izmantot labu sēklu. Šādu pārliecību stiprina darbošanās Latvijas Sēklaudzētāju asociācijā (LSA) un paša prasme iegūt sertificētas zālāju sēklas. Asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Zute uzskata, ka mazajiem ir jāatrod sava niša, kas izdevies J. Alksnim. «Akots» jau gadus desmit ir LSA biedrs. Atsaucīgs, domā līdzi laikam un mācās, piedaloties zālaugu sēklaudzētāju semināros.
Kooperatīva vadītāju priecē tādi saimnieki, kuri laikus izdomājuši un aplēsuši, kādas ir vajadzības ražošanas nodrošināšanai. Iesniedz sarakstu, uzticoties par piegādi un saņemot atlaides, kas iespējamas kooperatīvam.
Kooperācijas būtība taču ir uzticība plašākā nozīmē. Pārrunājot šo tēmu, Jānim ir savs skatījums. Viņaprāt, jādarbojas dažāda mēroga šāda tipa saimnieciskām vienībām. Gigantiem ir lielāks risks krīzes situācijās, kā tagad redzams «Latvijas Pienā» un «Trikātā KS». Vēl viņš uzteic Lietuvu, kur ir sava šķidrmēslojuma, lauksaimniecības tehnikas ražošana. Mūsu zemē tik daudz ir jāieved, tas arī sadārdzina ražošanu. Jūtams ir Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas darbs un atbalsts. Jānis pamanījis, ka mazo graudkopības kooperatīvu valstī ir mazāk nekā lopkopības.
Kooperācija ir piedzīvojusi reformas sakarā ar likumdošanas grozījumiem. Kad tas viss ir «izkosts», Jānim Alksnim strādāt palīdz entuziasms. Savureiz arī niknums. Spēku dod labvēlīgā gaisotne ģimenē un vaļasprieks – dziedāšana Ķekavas vīru korī, kuru vada dzīvespriecīgais diriģents Arvīds Platpers. Ir jāuzkrāj enerģija, jo intensīvajā darba laikā nāksies strādāt pa 16 – 18 stundām.
Kooperācijas modeļi
Bauskas novada lauku attīstības konsultante Rudīte Jaunzeme ir iepazinusi kooperācijas pieredzi ārzemēs un secina, ka «Akots» darbojas pēc teritoriālā principa. Vairākās valstīs to stingri ievēro un attiecīgās robežas netiek pārkāptas. Konsultante arī precizē, ka savulaik izveidotais «Kviesis» Rundāles pagastā nav spējis attīstīties un daudzi zemnieki tagad ir «Latrapa» biedri, iekļaudamies šajā spēcīgi un plaši attīstītajā sabiedrībā. Bauskas novadā darbojas arī «Abra», kas gan reģistrēta citviet.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas darbiniece Linda Bille apstiprina, ka Bauskas novadā ir divi stabili augkopības kooperatīvi – jau pieminētais «Akots» un «Saimnieks V» Codes pagastā. Viņa atklāj, ka pašlaik ir sākusi strādāt darba grupa, kas no jauna gatavos kooperācijas likumu, un atsevišķa sadaļa būs lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīviem. Ierosinājumi ir saņemti arī no «Akota» vadītāja Jāņa Alkšņa.
