Tikšanās ar dažādiem cilvēkiem un kultūru, personības un valodu prasmes pilnveide – tie ir galvenie plusi, ko brīvprātīgās darbā ieguvusi Iecavas vidusskolniece Amanda Celma.
Starptautiskās organizācijas «AFS» Latvijas nodaļā meiteni slavē kā vienu no aktīvākajām darbiniecēm starp desmitiem brīvprātīgo.
Atbild par visu
«Amanda ne tikai ir laba palīdze ārvalstu skolēniem, kas apmaiņas programmās mācās te un dzīvo latviešu ģimenēs, bet arī aktīvi raksta «AFS» avīzē par jaunumiem un piesaista viesģimenes,» komandas vārdā jaunieti uzteic «AFS Latvija» Starpkultūru programmas sabiedrisko attiecību koordinatore Signe Sproģe.
Amanda «Bauskas Dzīvei» atklāj, ka pati labprāt dotos mācīties ārzemēs, tāpēc pirms gada pieteikusies brīvprātīgās darbam. Sniegusi prezentācijas skolās par starptautisko dialogu, tagad ir «viesdraudzene» skolēniem, kas te dzīvo un mācās apmaiņas programmā.
«Darbojos ar cilvēkiem no visas pasaules, tāpēc jābūt ļoti atvērtai. Ja uzņemies atbildību par kādu viesskolēnu, jādara viss – jāsagaida, jāpalīdz iejusties jaunajās mājās un skolā. Galvenais uzdevums ir regulāri sazināties ar viesskolēnu, ja rodas neskaidrības,» stāsta jauniete.
Raibas ieražas
Ar skolnieci no Taizemes Amanda sadraudzējusies. «Viņa saņēma 10 balles latviešu valodā, un vecāki neko neteica. Kad saņēma 4 balles, viņi teica, lai cenšas vairāk. Meitene nesaprata, kāpēc viņu neuzslavē. Kad jauniete atbrauca, viņa neprata iešūt pogu, to apguva šeit. Ieradums mājās staigāt čībās taizemietei arī bija jāmācās. Īpaši viņai iepatikās stādīt puķes dārzā,» ikdienas iespaidus apraksta iecavniece.
Amanda pati iepazinusi citu nāciju kultūru: «Taizemiešu skolēni ir atvērti, viņi ļoti cenšas iepatikties saviem viesu vecākiem. Cilvēkiem, kas brauc no Āzijas vai Amerikas, ir vieglāk, jo viņi ir gatavi kam citam. Tie, kas brauc no Eiropas valstīm, ir pārsteigti, ka esam tik atšķirīgi. Ungārijas brīvprātīgā man stāstīja, ka bijusi ļoti pārsteigta par zviedru šķietamo vēsumu, jo tur maz runā par ikdienu, ja viss ir labi. Ungāri apspriež visu, pat nenozīmīgus niekus.»
«Mums kā sabiedrībai jāmācās pieņemt dažādo pozitīvi, nevis kā mīnusu. Tas redzams attieksmē pret bēgļiem, par kuriem ir strīdi – uzņemt vai ne. Nereti vecākā paaudze cilvēkus no ārvalstīm uztver vēsi vai pat naidīgi, bet jaunieši ir brīvāki, viņus citādi cilvēki interesē,» novērojusi Amanda.
Sākumā Amanda bijusi kautrīga un klusa, bet brīvprātīgās pienākumi palīdzējuši «atvērt sevi», kļūt patstāvīgai. «Pirms tam nevarēju saņemties uz ielas pajautāt ceļu, bija grūti zvanīt un kaut ko sarunāt. Tagad tas ir viegli.» Amanda Iecavas vidusskolā mācās eksakto priekšmetu klasē, jo tā ir mazāka, darba process mierīgāks un produktīvāks. Viņa labi raksta, ir iecerējusi žurnālistes vai rakstnieces karjeru.
Nestrādā velti
Reģionos nav «AFS» biroja, bet organizācija vēlas paplašināt brīvprātīgo skaitu laukos, jo viesģimenes ir visā Latvijā. Patlaban Amanda Celma Iecavas un Bauskas reģiona novados ir vienīgā aktīvā viesskolēnu palīdze, tāpēc aicina gan jauniešus, gan ģimenes pieteikties «AFS» programmās un uzņemt pie sevis citu valstu skolēnus.
«Viņiem nevajag daudz – vannas istabu, guļvietu un ēdienu. Ļoti labi, ja ar ciemiņiem runā latviski un brīvdienās kopīgi kaut ko dara, tāpat kā ar saviem bērniem. Taču nav vajadzīgi ne luksusa apstākļi, ne pārmērīga pieskatīšana,» skaidro iecavniece.
Ja būs izdevība, Amanda vislabprātāk dosies mācīties kādā Āzijas valstī. Šovasar viņai priekšā tuvāks ceļojums – divatā ar vēl vienu Latvijas pārstāvi viņa Bulgārijā rīkos brīvprātīgo nometni, lai saliedētu dažādu Eiropas valstu jauniešus. Labā rakstītprasme Amandu jūlijā bija aizvedusi uz Briseli – jauniete braucienu nopelnījusi kā balvu par izcilu darbu Oskaram Kalpakam veltītā konkursā.
«Pārliecinājos, ka Latvijas deputāti un viņu palīgi Eiropas Parlamentā dara ļoti lielu darbu. Tur bija interesanti. Iepazināmies ar aktuālām tēmām. Deputātu darbs ir svarīgs, lai Latvijas viedoklis būtu dzirdams Eiropā. Jābūt apņēmībai un spējai saglabāt pozitīvu attieksmi, tāpat kā brīvprātīgo darbā,» vērtē Amanda.
