Pirms nedēļas savā pastkastītē atradu milzu izmēra krāsainu laikrakstu. Tik skaistu avīzi savā mūžā nebiju redzējusi!
Pirms nedēļas savā pastkastītē atradu milzu izmēra krāsainu laikrakstu. Tik skaistu avīzi savā mūžā nebiju redzējusi! Tās nosaukums «Tautas Partijas Avīze». Galvenais raksts tajā veltīts Andra Šķēles ģimenei.
Cik smukas bildes – nu gluži kā no žurnāla vāka. Glīta sieva, skaistas meitas, suns, kaķis un kāmītis arīdzan. Tas rakstu darbs tik garš, ka vienā rāvienā nevar izlasīt. Lasu katru vakaru pirms aizmigšanas un jūtu, ka acīs sariešas asaras. Viss mani aizkustina līdz sirds dziļumiem. Ideāla ģimene, paraugs, pēc kā būtu jātiecas katram latvietim. Saruna ar žurnālisti šķiet tik atklāta un sirsnīga.
Vīrs pārmet, ka Šķēļu ģimenes bildi es drīz jau svētbildes kārtā iecelšot. Viņam tuvāka tā Zemnieku partija, kas galīgi nemāk par sevi tik jauki pastāstīt. Pāršķīru avīzes nākamo lappusi, kurā nodrukāta Tautas partijas priekšvēlēšanu programma. Andris Šķēle un viņa partija man kļuva vēl tuvāki. Beidzot izlasīju to, par ko visu mūžu klusībā esmu sapņojusi. Asaras plūda straumēm, lasot sirdsgudrās atziņas: «Redzot vecmāmiņu, kas nespēj nomaksāt parādus par dzīvokli, bērni zaudē ticību nākotnei… Vecākiem ir tiesības uz darbu un drošību, ka nopelnīto viņiem neatņems ne zaglis uz ielas, ne ierēdnis kukuļņēmējs, ne kārtējā komunisma ideju reanimācijas brigāde…» Bet tas vēl nav viss. «Ja pēc astoņiem gadiem ikviena ģimene Latvijā, abiem vecākiem strādājot, spēs izaudzināt un izskolot trīs bērnus, mēs zināsim, ka mūsu galvenais mērķis sasniegts,» apgalvo Tautas partija. Tagad lūdzu mīļo Dieviņu gan par Andrīti, gan par sevi, lai ļauj man vismaz astoņus gadiņus nodzīvot.
Lai mans vecais domā, ko grib, bet Tautas partijas deputātu kandidātu bildes gan izgriezīšu un pielīmēšu pie skapja. Nemaz nevarēju iedomāties, ka mūsu mazajā zemītē ir tik daudz uzņēmīgu, patīkamu un izskatīgu kungu. Vajag lepoties, ka četri mūsējie – Aivariņš, Jānītis, Atītis un Jurītis – nemaz nav sliktāk skoloti vai nesmukāki par pārējiem.
Vēl jau visu avīzi neesmu izlasījusi. Tā man ir kā saldais ēdiens pēc vakariņām. Pat televizoru pārstāju skatīties. Tagad mans ekrāns ir «Tautas Partijas Avīze».
E. D., vecmāmiņa Bauskā
