Latvijas reģionos nesen risinājās ūdens forumi – visiem interesentiem pieejami saieti, kuros tika vēstīts par projektu «Baltic Deal» un lielo upju baseinu apsaimniekošanas plāniem līdz 2015. gadam.
Zemgalē forums pulcēja nepilnus divus desmitus interesentu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sniegtā informācija. Gan projekts «Baltic Deal», gan Lielupes baseina apsaimniekošanas plāns ir būtisks mūsu novadu lauksaimniekiem, jo Bauskas, Rundāles, Iecavas un Vecumnieku novads, izņemot Valles un Kurmenes pagastu, Eiropas Savienības (ES) Nitrātu direktīvā noteikti par nitrātu izmantošanai jutīgu zonu.
Apkopo pieredzi
Projekts «Baltic Deal – putting best agricultural practises into work» jeb «Baltijas darījums – labas lauksaimniecības prakses pielietošana» saņēmis ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas paraugprojekta statusu. Tas valstīs ar pieeju Baltijas jūrai norit no 2010. gada septembra līdz šī gada decembrim. Projekta mērķis ir uzlabot Baltijas jūras vidi, attīstot ražošanu tā, lai netiktu mazināta konkurence vai lauksaimniecības produktu kvalitāte, informē vadošais partneris LLKC. Projekts tiek līdzfinansēts no Baltijas Jūras reģiona programmas 2007. – 2013. gadam.
Kā skaidro LLKC pārstāve Dace Millere, projekta partnervalstīs Igaunijā un Zviedrijā ūdens forumi sabiedrībai plaši tiek rīkoti, pieaicinot dažādas organizācijas un uzņēmējus. Arī Latvijā vienkopus pulcēti upju speciālisti no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC), Zemkopības ministrijas (ZM), kā arī nevalstiskajām organizācijām – Zemnieku saeimas, Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda u. c. Diskusiju mērķis ir ieteikt korekcijas upju apsaimniekošanas plānā līdz 2015. ga-dam, jo lauksaimniekiem nav pietiekami daudz informācijas par ES Ūdens pamatdirektīvu.
Puse jāuzlabo
VARAM Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vecākā konsultante Iveta Teibe skaidro, ka ES Ūdens pamatdirektīvas mērķis ir veidot sistēmu Eiropas Komisijas (EK) rīcībai ūdens resursu politikas jomā. Viņa uzsver – agrāk piesārņojums vērtēts tikai pēc ūdens ķīmiskajām analīzēm, bet tagad tiek pārbaudīts ekosistēmu stāvoklis kopumā un ņemti vērā bioloģiskie rādītāji.
«Latvijā teorētiski ir uzlabota situācija notekūdeņu apsaimniekošanas jomā – daudzviet ir izveidotas notekūdeņu attīrīšanas sistēmas, bet iedzīvotāji tām nepieslēdzas finansiālu iemeslu dēļ,» secina eksperte. «Pozitīva vēsts – Latvijai nedraud ūdens resursu izsmelšana, jo mēs esam valsts ar vismazāko ūdeņu ekspluatācijas indeksu ES, taču mums nopietni jādomā par ūdens kvalitāti.»
Saimniekot gudrāk
Ūdens pamatdirektīva paredz līdz 2015. gadam panākt, lai 53% Eiropas ūdeņu būtu labā stāvoklī. Latvijas ūdens resursi patlaban 51% apmērā vērtējami kā labi, bet 49% jāuzlabo. Visvairāk ūdeņu kvalitāti ietekmējot ražošanas un sadzīves piesārņojums, ostu darbība un neprasmīga meliorācijas sistēmu ierīkošana.
LLKC valdes loceklis Kaspars Žūriņš skaidroja, ka Latvijā ar terminu «agrovide» lauksaimnieki bieži saprot vienu no plašākajiem Eiropas atbalsta veidiem, kura mērķis ir mazināt piesārņojumu, aizsargāt augsni un saglabāt dabas daudzveidību. «Taču agrovide ir arī veids, kā lauksaimnieki var saimniekot gudrāk, ietaupot naudu un mazāk kaitējot videi,» uzsver eks-perts. Pārbaudītā labas agrovides prakse apkopota grāmatā, kam materiālus sagatavojuši lauksaimniecības konsultanti no Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Dānijas un Zviedrijas.
Daļa prasību lauksaimniekiem saskaņā ar ES ūdeņu politiku Latvijā jau īstenotas. Piemēram, noteiktas 5 – 10 metru platas buferjoslas gar ūdenstilpēm, mežos tiek ieviesta laba ciršanas prakse, tiek uzturētas rugāju joslas, izmanto zaļmēslojumu. Daļa prasību vēl jāievieš līdz 2015. gadam, starp tām stingrāki mēslu glabāšanas nosacījumi.
Bioloģiskā ceļā
Kā liecina Latvijas kontrolējošo institūciju dati, pērn pārkāpumi mēslošanas līdzekļu izmantošanā un noplūdēs no lopu novietnēm samazinājušies vidēji par trešdaļu, salīdzinot ar 2011. gadu. ZM Lauksaimniecības resursu nodaļas vecākā referente Ļubova Tralmaka atzīst, ka EK paziņojumā norādīta vairāku Latvijas tiesību aktu neatbilstība Ūdens direktīvas prasībām par piesārņojumu ar lauksaimnieciskas izcelsmes nitrātiem.
Lauksaimnieku pārstāvji uzskata, ka visu plānā paredzēto pasākumu īstenošana būs milzīgs papildu administratīvais slogs. Bauskas novada lauku konsultante Rudīte Jaunzeme «Bauskas Dzīvei» teic, ka tas prasīs ieguldīt līdzekļus jaunās mēslu krātuvēs. Šonedēļ LLKC konsultanti reģionos aizpildījuši anketu par Liel-upes baseina apsaimniekošanas plānu, tomēr atzīst, ka lauku ražotāju informētība par to nav pietiekama un var izrādīties – ne vienam vien jaunās prasības nāks negaidītas.
«Nav precīzu pētījumu, ka galvenais upju piesārņojums nāk no lauksaimniekiem,» vērtē R. Jaunzeme, kura to apspriedusi ar zemniekiem. «Mēslojums maksā lielu naudu, neviens saimnieks velti to zemē nekaisa, bet rēķinās ar laikapstākļiem, lai augsnes bagātinātāji, tai skaitā slāpeklis un fosfors, labāk pārstrādātos, nevis nonāktu ūdeņos.»
Apmeklējot kādu bioloģisko saimniecību, R. Jaunzeme nesen pārliecinājusies, ka ar bioloģiskiem materiāliem un metodēm glabātie un apstrādātie liellopu mēsli nerada ne tādu smaku, ne ir tik bioloģiski un ķīmiski ietekmīgi kā lielajās betona krātuvēs turētie. Viņasprāt, būtu finansiāli jāatbalsta bioloģisko metožu izmantošana, jo tās var izrādīties ekonomiskākas un daudz mazāk ietekmētu vidi.
LIELUPES APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNS
Tapis projektā «Baltic Deal» ar mērķi uzlabot Baltijas jūras vidi un popularizēt labu lauksaimniecības praksi.
Lielupes baseinā ir 23 no būtiskam piesārņojuma riskam pakļautajām 60 Latvijas upēm un seši no 63 ezeriem.
2013. gada 10. aprīlī sākusies otrā perioda upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu izstrādes sabiedriskā apspriešana, kas ilgst līdz 10. decembrim.
Viedokli var paust elektroniski, aizpildot formu Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas meteo.lv sadaļā «Vide».
Komentārus var iesniegt ar upju baseinu apgabalu konsultatīvo padomju starpniecību, kuru darbu organizē VARAM Vides aizsardzības departaments.
«Baltic Deal» gaitā tapušo grāmatu par labo agrovides praksi Baltijas jūras reģionā var elektroniskā formātā lejuplādēt LLKC mājaslapā, sadaļā «Bibliotēka», kā arī saņemt drukāto izdevumu LLKC nodaļā, iepriekš sazinoties pa tālruni 63050421.
Apraksti angļu valodā atrodami mājaslapā balticdeal.eu/measures.
ES Nitrātu direktīva Latvijas likumdošanā:
Likumi «Par piesārņojumu», «Par ietekmes uz vidi novērtējumu», Ministru kabineta (MK) noteikumi «Par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem», MK noteikumi «Īpašās vides prasības dzīvnieku novietņu izbūvei un darbībai».
Noteikumi paredz prasības:
kūtsmēslu savākšanai, novadīšanai un glabāšanai;
pakaišu kūtsmēslu glabāšanai uz lauka;
krātuves ietilpībai dažādu veidu kūtsmēslu glabāšanai;
skābbarības glabāšanai;
šķidro un pusšķidro kūtsmēslu glabāšanai;
šķidro kūtsmēslu glabāšanai lagūnas tipa krātuvēs.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā par lauksaimnieciskās ražotnes neatbilstību noteikumiem vai piesārņošanu paredzēts izteikt brīdinājumu vai sodīt ar 20 – 200 latiem.
Papildu informācija par ūdens apsaimniekošanu Eiropā pieejama mājaslapā water.europa.eu.
Avoti: LLKC, ZM, VARAM.
