Atviegloti nopūtāties – vismaz viena laba ziņa, klausoties par pēdējā laika drūmajiem notikumiem Ukrainā? Diemžēl jāapbēdina – šī ir ļoti slikta ziņa.
Apgalvojums «Baltijas valstīm briesmas nedraud» 1940. gadā publicēts neatkarīgās Latvijas avīzē. Turklāt laikā, kad Molotova-Ribentropa pakts jau bija stājies spēkā ar visu papildprotokolu.
Interneta vietnē ciekurs.blogspot.com publicēts tests, kura autors piedāvā mēģināt atšķirt 1938. – 1940. un 2013. – 2015. gadā avīzēs lasāmos tekstus. Testa aprakstā pausts, ka tas ļauj pārbaudīt vēstures zināšanas. Taču interneta komentāros lasāms, ka veiksmīgākie testa izpildē ir valodnieki, kuri atšķir leksikas īpatnības. Ziņas, vērojumi un domas ir ļoti līdzīgi.
Ko tas nozīmē? Varbūt tā ir mūsu pēdējā iespēja smelties no vēstures ko pamācošu. Kad Latvija atguva neatkarību, bija iespēja izvērtēt pirmās brīvvalsts laika notikumus un izdarīt secinājumus. Tā vietā kāpām uz tiem pašiem grābekļiem. Joprojām tā pati vēlēšanu sistēma un varas struktūra, kas noveda līdz Kārļa Ulmaņa apvērsumam un īpašumu pārdalei, kas nenesa labklājību tautai, bet pulciņam veiklu darboņu un ārzemju uzņēmumiem.
Latvijas iespējas pretoties Krievijas iebrukumam tagad ir vēl mazākas nekā 1940. gadā. Nedz ekipējuma, nedz skaita ziņā mūsdienu armija nav salīdzināma ar to, kas bija Kārlim Ulmanim. Tas nozīmē, ka mēs varam paļauties tikai uz dalību NATO. Tātad valdībai būtu maksimāli jāsadarbojas ar militārajiem sabiedrotajiem, nevis jāuzklausa stāsti par NATO karavīru nedarbiem Ventspilī. Būtu jāsagatavo un jāizsludina sistēma, kā iedzīvotāji var evakuēties uzbrukuma gadījumā. Pagaidām gan izskatās, ka atkal gatavojamies «palikt savās vietās».
