Vecumnieku novada Bārbeles pagasta bibliotēkas zālē svētdien, 24. janvārī, ap 40 interesentu pulcējās uz Zemgales krieviņu jeb votu tautas tērpa izrādīšanu, aplūkoja izstādi «Voti mūspusē» un diskutēja par senās somugru tautas saistību ar tuvējo apkaimi.
Dace Žuromska, biedrības «Zemgales mantojums» valdes priekšsēdētāja, pateicās visiem, kuri iesaistījušies projekta «Zemgales krieviņu tautas tērpa rekonstrukcija» aizraujošajā pētniecības un radīšanas procesā, raksturoja katra veikumu un aicināja dalīties gūtajās atklāsmēs un atziņās.
Atrastais zelta grauds
Ekspozīciju palīdzēja iekārtot Brigita Krauze, Bārbeles pagasta bibliotēkas vadītāja, kura ir aizrautīga novadpētniece. Viņa atzīstas: «Man vienmēr bijis kreņķis, ka mūspusē nav nekādu etnogrāfisko vērtību, kā tas ir suitiem, Bārtas vai Nīcas ļaudīm. Pateicoties biedrībai «Zemgales mantojums», šāds zelta grauds nu ir atrasts mūsu pusē. Projekta rezultāts ir nozīmīgs pienesums Bārbeles pagasta vēstures krātuvei.»
Dažādus faktus atklāja vēsturnieki Voldemārs Barens un Gina Viegliņa-Valliete, kura ir grāmatas «Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam» autore.
«Prieks, ka Raiņa mātes dzimtene – Bārbele – ir vieta, kur pēta un pētīs votus, viņu būšanu šajā pusē. Votu pēcteči pazaudēja valodu, taču nacionālā pašapziņa joprojām ir saglabājusies. Latviešiem būtu no viņiem jāmācās,» uzskata G. Viegliņa-Valliete. Viņai ir priekš-likums Bārbelē izveidot Zemgales votu centru.
Sarīkojumu apmeklēja Bauskas muzeja vadītāja Baiba Šulce un tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» audēja Ināra Zalstrupa. «Muzejs var lepoties ar divām lellēm, kurām ir krieviņu tautas tērpi. Esam te atbraukušas, lai aplūkotu, kāds izskatās pieauguša cilvēka eksemplārs, jo mums ir sapnis iegūt krājumā šādu tautas tērpu,» sacīja B. Šulce.
Praktiski un viltīgi
Krieviņu tautas tērpu izrādīja folk-loras kopas «Tīrums» vadītāja Irita Vimba. Krieviņu tērps ir īpašs, katra tā detaļa ir smalki izrakstīta.
Tautas tērpu darināja Bārbeles pagasta iedzīvotājas Aija Folkmane, Velta Brazauska un Dace Žuromska, kā arī amata pratēji no citurienes.
A. Folkmane šuva kreklu, V. Brazauska adīja zeķes, D. Žuromska auda galvas autu – sapanu, kā arī veidoja filigrānos izšuvumus.
«Zeķes tapa apmēram mēneša laikā. Pētīju ornamentu, adīju, līdz sapratu, ka raksts nesakrīt. Izrādās, tas sākts veidot no apakšas uz augšu, tad mesti klāt valdziņi un adīta zeķe,» atklāj folkloras kopas «Tīrums» dalībniece V. Brazauska. Izrādās, krieviņi bijuši ļoti praktiski un atjautīgi. Šķietami sarežģītais četru krāsu ornaments radīts, pamatā liekot divu krāsu dziju, bet otras divas krāsas uzšūtas virsū.
Tērpu, ko veido krekls, austi apliekamie svārki un sapans, papildina unikālas sudraba krelles. Rotkaļa Agra Kramiņa meistardarbu I. Vimba nodēvēja par Latvijas melnajām pērlēm. Pastaliņas 1986. gadā darinājis I. Vimbas tētis Vladislavs Bušs. Tautas tērps tapis pēc 19. gadsimta vidus vecākā krieviņu apģērba zīmējuma.
Karagūstekņi Bauskas apkaimē
Šodien, 27. janvārī, pēc vēsturiskiem aprakstiem un zīmējumiem darinātā krieviņu jeb votu tautastērpa prezentācija notiek Rīgā, viesnīcas «Radisson Blu Hotel Latvija» konferenču zālē. Projektu «Zemgales krieviņu tautas tērpa rekonstrukcija» īstenojusi biedrība «Zemgales mantojums», Bārbeles folkloras kopa «Tīrums» un Latvijas Folkloras biedrība ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu un Zemgales plānošanas reģiona atbalstu.
Vēstures avotos minēts, ka krieviņi cēlušies no votiem, ko 1445. gadā Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs pēc iebrukuma Novgorodas zemē kā kara gūstekņus atveda uz Lietuvas pierobežu Zemgalē, nometināja reti apdzīvotajā Bauskas apkārtnē un izmantoja viņu prasmes Bauskas pils būvniecībā. Tiek uzskatīts, ka līdz 19. gadsimta otrajai pusei krieviņi ieplūda latviešos, atstādami Zemgales ļaužu kultūrā un valodā savas iezīmes.
