Piemineklis Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju, kas pilsētā atklāts piektdien, 14. septembrī, turpina izraisīt plašu krievvalodīgo plašsaziņas līdzekļu interesi.Runā latviskiPirmdien, 17. septembrī, V. Veipu telefoniski intervēja radio «Baltkom». Pēcpusdienā Bauskā bija ieradusies Krievijas telekanāla «Pirmais Baltijas kanāls» filmēšanas grupa.Krievvalodīgajai radiostacijai «Baltkom» V. Veips sniedza interviju latviešu valodā. Domes vadītājam tika vaicāts par pieminekļa uzstādīšanas idejas autoriem, finansējumu, kā arī par to, kas uzturēs kārtībā teritoriju ap jaunatklāto objektu. V. Veipam tika prasīts personiskais viedoklis, vai viņš atbalsta šāda pieminekļa uzstādīšanu kareivjiem, kuri cīnījās par Latvijas palikšanu nacistu okupācijā. Pašvaldības vadītājs atteica, ka šis nebūt nav piemineklis nacistiskās armijas karavīriem, bet gan piemiņas zīme tiem 300 brīvprātīgajiem latviešiem, viņu vidū daudziem baušķeniekiem, kuri izmisīgi aizstāvēja savu pilsētu. Tika vaicāts, vai Bauskā ir piemineklis padomju karavīriem. V. Veips paskaidroja, ka pilsētā ir brāļu kapi, piemiņas vietas ir arī citur novadā.Sagroza pausto«Bauskas Dzīve», noklausījusies Valda Veipa atbildes un pēcāk to tulkojumu radiostacijā, konstatēja, ka ne viss teiktais tika korekti pārtulkots krievu valodā. Komentējot Bauskas novada domes priekšsēdētāja sacīto, radiožurnālists Abiks Elkins uzsvēra, ka piemineklis atklāts triju policijas bataljonu cīnītājiem, kuri karojuši latviešu leģiona «Waffen SS» rindās. Raidījumā tika uzsvērts, ka minētie 300 Bauskas aizstāvji bija cilvēki, kuri tika iesaistīti no militārā viedokļa bezjēdzīgā pasākumā. Raidījuma veidotāji norādīja, ka pirms Otrā pasaules kara Bauska bijusi ebreju pilsēta, taču kara sākumā visi nošauti. Tagad Bauskā ebreju vairs neesot.Raidījumā tika uzrunāts Krievijas vēsturnieks Vladimirs Semindejs, kuram liegta iebraukšana Latvijā. Telefonsarunā no Maskavas viņš uzsvēra, ka šāds piemineklis ir valsts ilgākā laikā īstenotās politikas rezultāts. Viņš sacīja, ka Bauskā tas nav pirmais šāda veida «skandāls». 2007. gadā te no pilsētas centra uz nomali esot pārvietots piemineklis padomju karavīriem, kuri krituši Bauskas atbrīvošanas kaujās 1944. gadā.Interpretē faktusV. Veips «Bauskas Dzīvei» pauda, ka telesabiedrības «Pirmais Baltijas kanāls» intervētāji, gados jauni vīrieši, jautājumus veidojuši, viņaprāt, provokatīvā stilā. Pašvaldības vadītājs vairākkārt tincināts par leģionāriem, prasīts, kāda ir viņa attieksme pret zvērībām, ko leģionāri esot pastrādājuši pret civiliedzīvotājiem. V. Veipam prasīts izskaidrot piemineklī iekalto Kārļa Ulmaņa tekstu un vaicāts, kāpēc piemineklis Bauskas aizstāvjiem novietots Uzvaras ielā, kas esot tā nosaukta par godu padomju armijas uzvarai Otrajā pasaules karā. Jāatgādina gan, ka Uzvaras ielas nosaukums tai bijis jau pirms padomju okupācijas 1940. gadā. Iela savulaik tā nodēvēta, godinot latviešu karavīru uzvaru brīvības cīņās. Televīzijas intervijā V. Veipam uzdoti jautājumi arī par citiem patvaļīgi interpretētiem faktiem.Radio «Baltkom» ar V. Veipu sazinājās atkārtoti, pavēstot, ka Bauskā otrdien, 18. septembrī, ieradīsies kanāla žurnālisti, lai veidotu videosižetu par jauno pieminekli. Domes vadītājam tika prasīts vēlreiz sniegt interviju, tagad jau filmēšanas grupai. Jādemontē piemineklisSavukārt biedrība «Apvienība pret nacismu» plašsaziņas līdzekļiem izsūtījusi informatīvu paziņojumu, paužot uzskatu, ka Bauskā tika atklāts piemineklis «Waffen SS» karavīriem: «Ir nepieņemami tērēt pašvaldības budžeta līdzekļus nacistu slavināšanai un celt tiem pieminekļus. Mēs uzskatām, ka pieminekli vajag demontēt un pārvietot uz leģionāru brāļu kapiem, un Bauskas novada domes priekšsēdētājam ir jāatkāpjas no amata un jāatvainojas tiem, kas cieta no nacistu zvērībām Latvijā.»Ja tas nenotiks, «Apvienība pret nacismu» lūgs pašvaldību lietu ministram V. Veipu atlaist, teic valdes priekšsēdētājs Jānis Kuzins.
