Sabiedriskā apspriede par Bauskas industriālā un loģistikas parka izveidi un attīstības iespējām lidlauka teritorijā tika rīkota pilsētas Domē 27. aprīlī.
Sabiedriskā apspriede par Bauskas industriālā un loģistikas parka izveidi un attīstības iespējām lidlauka teritorijā tika rīkota pilsētas Domē 27. aprīlī.
Kā informēja Bauskas Domes priekšsēdētājs Jānis Mičulis, atklātā konkursā par industriālā loģistikas parka koncepcijas, attīstības stratēģijas un tirgus izpētes izstrādi uzvarēja divas firmas – SIA “Ravenshill Consulting” un “In process”. Sabiedriskai apspriešanai tika nodotas pirmās divas fāzes – koncepcija un attīstības stratēģija. Šonedēļ sagaidāms pēdējais posms – tirgus pētījumu apkopojums un pamatojums. Kopumā šim projektam Bauskas budžetā tika atvēlēti aptuveni seši tūkstoši eiro.
Kas ir industriālais parks?
Tas ir industriālo iekārtu un pakalpojumu apkopojums rūpnīcas formā, kur galvenokārt maziem un vidējiem uzņēmumiem tiek nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai, lietojot mūsdienu tehnoloģijas, ražotu mūsdienīgus produktus visaugstākajā kvalitātē. Industriālais parks nodrošina ar fizisko infrastruktūru (ražošanas un administrācijas telpām, noliktavām, kā arī pamata resursiem, elektrību, gāzi, ūdeni, komunikācijām utt.), kas ir nepieciešama industriālajai ražošanai.
Turklāt uzņēmumiem tiek dotas iespējas izmantot arī daudzveidīgus pakalpojumus jeb intelektuālo infrastruktūru (piemēram, vadības organizācija, finansiālā administrācija, grāmatvedība, kā arī investīciju piesaiste, attīstības un juridiskās konsultācijas). Parka teritorija parasti tiek norobežota, un tās administratīvo, saimniecisko un stratēģisko darbību vada kāds atsevišķs uzņēmums.
Latvija jau guvusi pieredzi
Latvijas Tehnoloģisko parku, centru un biznesa inkubatora asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Elita Moiseja norāda, ka pieredze liecina – industriālajos parkos darbojas galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, kas, nodarbinot nozīmīgu daļu vietējā darbaspēka un palielinot pašvaldību nodokļu ieņēmumus, dod ievērojamu ieguldījumu reģiona ekonomiskajā attīstībā. Turklāt, kā atzīmēja E. Moiseja, nodrošināti ar pašmāju un/vai ārzemju kapitāla palīdzību, industriālā parka uzņēmumi veicina pētniecību un realizē inovācijas (jaunumus), sadarbojoties ar industriālās izpētes institūtiem un universitāšu izpētes centriem. tādējādi tiek dots ieguldījums eksportam domātu produktu ar augstu pievienoto vērtību izstrādē un ražošanā.
Pašlaik Latvijā reģistrētas 20 industriālās zonas, no kurām sešas atbilst galvenajiem industriālā parka kritērijiem: Rīgas industriālais parks, “Business Park Siva”, “Nordic Industrial Park”, “Nordic Technology Park”, Rīgas brīvostas industriālais parks “Vega” un Liepājas industriālais parks. E. Moiseja norāda, ka šāds industriālo parku skaits ir nepietiekams. Ungārijā darbojas vairāk nekā 170 parku un ir liels valsts atbalsts. E. Moiseja uzskata, ka šādiem parkiem Latvijā būtu jāpiešķir sevišķs statuss, nostiprinot to nacionālajos un reģionālajos attīstības dokumentos, piemēram, Latvijas attīstības plānā. E. Moiseja ļoti pozitīvi vērtē pašvaldību vēlmi piedalīties parku veidošanā.
Ieceres mūsu pilsētā
SIA “Ravenshill Consulting” valdes priekšsēdētājs Georgs Lansmanis sabiedriskajā apspriedē prezentēja trīs iespējamos risinājumus lidlauka teritorijas apguvē. Pirmajā variantā piedāvāts zemes parcelācijas (sadalīšanas) variants. Tas nozīmē – parka teritorija (šajā gadījumā aptuveni 100 ha) tiek sadalīta atbilstoši katra parka dalībnieka vajadzībām. Projekta attīstītājs nodrošina infrastruktūras izveidi, pievedceļu izbūvi. Pēc tam sadalītie zemesgabali uzņēmumiem tiek piedāvāti īpašumā un uzņēmēji paši būvē savas ēkas.
Otra iespēja – pilnīgas izveides variants. Šajā gadījumā tiek pilnībā sakārtota uzņēmējdarbības vide. Tiek izbūvēti pievedceļi, pilnīgi pieslēgti komunikāciju pievadi un uzbūvētas ražošanas un loģistikas telpas. Uzņēmumiem atliek tikai nākt un darboties, maksājot nomas naudu.
Trešais variants, kuru domnieki vērtē kā perspektīvāko, ir daļējas apbūves variants jeb abu iepriekšējo variantu apvienojums. Tiek uzceltas galvenās administratīvās ēkas un piesaistei divas ražošanas ēkas, bet pārējā zeme attiecīgi sadalīta noteiktos gabalos un tiek piedāvāta parka dalībnieku vajadzībām.
Turpmākās aktivitātes
Kā stāstīja Domes izpilddirektors Jānis Mičulis, jau tagad norisinās konkurss par topogrāfisko uzmērījumu veikšanu. Pieteikušās sešas firmas, no kurām cenu aptaujā tiks noteikta atbilstošākā.
“Domes interesēs ir zemākas izmaksas, tāpēc noteikti tiks izvēlēts lētākais piedāvājums,” uzsver J. Mičulis. Nākamais konkurss tiks rīkots detālplānojuma izstrādei. Tas ietver inženiertehnisko pamatojumu. Bauskas pašvaldība, veiksmīgi startējot Eiropas Savienības PHARE projektā “Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai”, šim mērķim piesaistījusi 360 tūkstoš eiro, kas novirzīti industriālā un loģistikas parka izbūves pirmajiem darbiem.
Citu speciālistu vērtējums
SIA “Lielzeltiņi” juridiskā dienesta vadītājs Jānis Jansons norāda, ka Latvijā katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka. Viņš apšauba iespēju, ka, izveidojot Bauskā ražošanas zonu, pašreizējais darba tirgus varēs apmierināt uzņēmēju prasības.
Eiropas vadošās konsultāciju kompānijas komercnekustamo īpašumu tirgus segmentā “Colliers International” Baltijas reģiona ģenerāldirektors Mihails Morozovs uzskata, ka Bauskai ir ģeogrāfiska priekšrocība, jo tā atrodas pie nozīmīga ceļa “Via Baltica”, kas savieno Somiju un Poliju. Pievilcīgāks šis reģions kļūs līdz ar iestāšanos Šengenas zonā 2007. gadā un robežas atcelšanu. Vērtējot loģistikas parka priekšrocības, M. Morozovs norāda, ka, ņemot vērā lielo attālumu no Rīgas, Kauņas vai Viļņas, diez vai kāds uzskatīs par priekšrocību savas preces izvietot noliktavās šajā vietā. Pagaidām veiksmīgāk šādi projekti tiek realizēti Rīgā.
“Ja apskatām ražošanas pārcelšanu šurp, tad kompānijas gaida piedāvājumu, kas tās apmierinātu. Tirgus parāda stabilu tendenci, ka ražošana nāk. Taču pastāv milzīga konkurence jauno ES dalībvalstu vidū. Tās visas cenšas piedāvāt labvēlīgus nosacījumus. Tāpēc tieši valsts līmenī nepieciešama stratēģija, kā lobēt un prezentēt mūsu tirgu, lai piesaistītu ražotājus. Bet ko ražotājiem vajag piedāvāt? Viņi vēlas nomāt ražošanas platības, nevis sākt ar ēku būvniecību. Šīs kompānijas orientējas uz sava biznesa attīstību. Viņi grib samazināt izmaksas, nevis investēt līdzekļus veselas rūpnīcas būvniecībā,” tā M. Morozovs. Viņš uzskata, ka pirms projekta sākšanas un realizēšanas vajag ne tikai atrast operatoru, bet arī iznomāt vismaz 40 – 50% platības, lai samazinātu komerciālo risku.
***
Uzziņai
Parku iedalījums
– Industriālajos parkos izvietoti ražošanas uzņēmumi. Tie ir vieni no izplatītākajiem Latvijā.
– Tehnoloģiskajos parkos strādā uzņēmēji, kuru darbības specifika ir jaunākās tehnoloģijas. Zinātnes un tehnoloģiju parki parasti atrodas augstskolu, pētniecisko institūtu tuvumā. Uzņēmēju mērķis ir zinātnes sasniegumus izmēģināt un ieviest ražošanā. Diezgan daudz šādu parku ir Somijā un Vācijā.
– Loģistikas un distribūcijas parkos ir daudz noliktavu preču glabāšanai un tālākai transportēšanai. Šiem parkiem īpaši svarīga ir atrašanās lielo maģistrāļu, lidostu, dzelzceļa tuvumā.
