Nav aiz kalniem Jāņu laiks. Runājam – Jāņi, domājam – alus. Tā, nedaudz pārfrāzējot klasiķus, varētu raksturot Līgosvētku saistību ar tradicionāli iecienīto dzērienu.
Nav aiz kalniem Jāņu laiks. Runājam – Jāņi, domājam – alus. Tā, nedaudz pārfrāzējot klasiķus, varētu raksturot Līgosvētku saistību ar tradicionāli iecienīto dzērienu. Rosīgās pirmsjāņu dienas ir tā reize, kad visbiežāk atceramies un godājam aldarus. Alus darīšana mūsu senčiem bija svarīgs rituāls. Mūspusē jau gadu desmitus alus vārās un puto Īslīces pagasta “Imantās”. Ražošana ir pilnveidota, aprīkojot to ar augstām tehnoloģijām, tādējādi palielinot alus darītavas apjomu divas reizes. Par mūspuses meistaru darīto dzērienu ir pārfrāzēts īpašs pants: “Bauskas alus – Tīrs kā zītars,/ Kas to nedzer,/ Tas ir tītars.”
Ražošanai pa pēdām
SIA “Bauskas alus” aldaris Kārlis Zālītis norāda, ka miestiņa darīšana sākas no mīlestības uz šo darbu, kā arī uz mazo mieža graudu. Garais ceļš no vārpas līdz putojošam, viegli rūgtenam dzērienam pudelēs sākas labības laukos. Kā pastāstīja K. Zālītis, mieži tiek pirkti Kurzemes pusē. Kuldīgas rajonā audzējot šķirni “Rasa”, kas domāta tumšā alus ieguvei. Kad mieži tiek piegādāti uzņēmumam, tiem priekšā stāv diedzēšanas process. Graudus vispirms ievieto mērckublos, kuru apjoms trīs tonnas. Pēc tam tie tiek izlikti pārvietojamā klājienā, kur tos maisa no rīta un vakarā. Tad graudi tiek kaltēti un pucēti. Kas ir pucēt? Kad no kaltes graudiņš nāk atpakaļ, tad tam ir “kājiņas”. Tās nopucē nost. Lai turpinātu ceļu uz maltuvi, graudam mēnesi jānostāvas. Kad graudi samalti noteiktā maluma pakāpē un iegūts iesals, no tā vāra misu jeb iejavo.
Svarīga sastāvdaļa – labs ūdens
Iejavošanas laikā noteiktu daudzumu iesala atšķaida ūdenī. K. Zālītis uzsver, ka ūdens ir viens no svarīgākajiem miestiņa komponentiem. “Mums ir pašiem sava artēziskā aka tieši alum. Ūdenī nedrīkst būt liels dzelzs saturs,” atklāj K. Zālītis.
Iegūto masu uzkarsē līdz noteiktai temperatūrai, neļaujot atdzist, iztur zināmu laiku, silda vēlreiz līdz augstākai temperatūrai. Tas nepieciešams, lai graudos esošās vielas sadalītu rūgšanai nepieciešamās sastāvdaļās. Pēc šīs procedūras misu filtrē, pievieno apiņus un vāra pusotru stundu. Kā norādīja K. Zālītis, diemžēl mūsu platuma grādos apiņiem ir pārāk maz saules, tādēļ tie neder rūpnieciskai alus darīšanai. Tāpēc tos pērk Vāci jā. Apiņi nepieciešami ne tikai tādēļ, lai piešķirtu dzērienam specifisko rūgtumu, bet arī drošībai, jo tiem piemīt dezinficējoša īpašība. Tumšajam alum liek klāt karameļu iesalu, gaišajam neko nepievieno. Pēc rūgšanas procesa alus tiek sūknēts uz guldītavu un tur stāv 30 dienu, un tikai pēc tam to drīkst pil dīt pārdošanai. Guldītava – tās ir lielas mucas (glabāšanas tvertnes), kur alu tur zem spiediena. No grauda līdz alum aizrit vairāki mēneši.
Ilggadēja uzticība uzņēmumam
SIA “Bauskas alus” pagājušajā mēnesī tika godināta kā lielākā nodokļu maksātāja un darba devēja Zemgalē. Uzņēmums patlaban nodarbina vairāk nekā 140 strādnieku. Daudzi uzticību ražotnei apliecinājuši gadu desmitiem, tāpat darbu šeit atraduši arī vairāki vienas ģimenes pārstāvji. Ausma Vaičekoniene uzņēmumam veltījusi 25 darba gadus. Iepriekš viņa strādājusi konservu cehā, tagad ir alus ceha pildītavas strādniece. Ausmas meita Daiga atradusi darbu uzņēmumā pirms 16 gadiem, viņa strādājusi par apkopēju, tad aizgājusi dekrēta atvaļinājumā. Kad atgriezusies, sākusi darbu alus cehā pie pudeļu mazgājamās mašīnas.
Laborante ķīmiķe Laila Strazdiņa uzņēmumā strādā jau 25 gadus. Viņas ikdiena aizrit pie mēģenēm, veicot dažādas analīzes. Šo gadu laikā darba apjoms ir dubultojies. L. Strazdiņa teic: “Bērziņa laikos direktors smējis, ka laboratorija vispār nav vajadzīga, jo alu izdzer pāris dienās”. Taču tagad uzdevums ir šo dzērienu saglabāt līdz 80 dienām. Lielajās alus darītavās laboratorijas ir automatizētas. L. Strazdiņa pieļauj, ka nākotnē arī “Bauskas alū” visu izdarīs tehnika, taču to vadīt un kontrolēt tāpat būs cilvēka pienākums. 19. darba gads rit uzņēmuma filtrētājam Jurim Jansonam. Viņš šeit sācis strādāt par autovadītāju, pēc tam pārgājis uz alus vārītavu, tur bijis atslēdznieks, bet tagad jau vairākus gadus atbild par alus filtrēšanas procesu. Uzlabot prasmes un iemaņas Juris devies uz vairākiem semināriem galvaspilsētā. Ar darbu un tā devējiem ir apmierināts, taču pats nespēj vien nobrīnīties, cik ātri mainās tehnoloģijas. “Jāspēj tikai visam sekot līdzi,” atklāj J. Jansons.
No vietējiem gaida patriotismu
Kā sacīja uzņēmuma ražošanas daļas vadītājs Jānis Kalniņš, pagaidām par paplašināšanos uzņēmuma vadība nedomā. Viņš uzsver, ka pašlaik līdzekļi tiks ieguldīti ražošanas sakārtošanai atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. J. Kalniņš norāda, ka ražotāji mūsdienās ir diezgan neaizsargāti. Tirgu kropļo bieži pārkāptais Konkurences likums. Daudzus noteikumus diktē vairumtirgotāji. Lai uzņēmums varētu uzturēt savas prasības, tam brīžiem ir jālieto represīvas metodes. Piemēram, visgrūtāk “Bauskas alum” nācies cīnīties par stikla taras saglabāšanu lielākos apjomos. J. Kalniņš saka: “Vairumniekiem izdevīgāk ir pārdot produkciju plastmasas pudelēs, jo tās viegli pārvietot, maz plīst, līdz ar to izslēgti lielākie iespējamie zaudējumi. Taču mūsu nostāja ir saglabāt alu stikla tarā, jo, kā jau zinātniski pārbaudīts, tā saucamajās PET pudelēs zūd tā kvalitāte.”
“Bauskas Dzīve” J. Kalniņam lūdz skaidrot parādību, ka pilsētā nevienā kafejnīcā nevar nopirkt “Bauskas alu”. Viņš uzsver, ka alus darītava ir neliels uzņēmums un tam nav pietiekami daudz līdzekļu, lai nodrošinātu mazās kafejnīcas ar mēbelēm, glāzēm, paliktņiem un citiem aksesuāriem. Tādējādi ir grūti cīnīties ar lielajām alus darītavām, kas nāk ar labvēlīgiem nosacījumiem un vairo savu klientu loku. J. Kalniņš uzskata – ja kādā kafejnīcas īpašniekā ir noturīgs savas pilsētas patriotisms, tad viņš noteikti izvēlētos tirgot pašmāju brūvējumu, nepieprasot īpašas privilēģijas. Viņš arī norāda, ka lielākie ieguvēji ir veikalnieki, jo patiesībā no gatavās produkcijas 10 procentu pelna ražotāji, bet vairāk nekā 30 procentu tirgotāji.
Jānis Kalniņš atklāja, ka uzņēmuma politika ir arī dažādu sporta pasākumu atbalstīšana. “Bauskas alus” šogad ir sagādājis svara spiedējiem nepieciešamo inventāru, atbalstījis Uzvaras vidusskolas sporta sacensības.
***
Uzziņai
– “Bauskas alus” aizņem 4,09% Latvijas alus darītāju tirgus daļu.
– Uzņēmums 2004. gadā pārdeva 4,9 miljonus litru alus.
– Neto apgrozījums pērn sasniedza 2,5 miljonus latu.
“Lursoft” informācija
– Uzņēmums pagājušajā mēnesī saražoja 460 tūkstoš litru alus.
– “Bauskas alus” pamatprodukcija – “Bauskas gaišais” un “Bauskas tumšais” alus, iesala dzērieni “Veselība” un “Porteris”.
