Eiropas Parlamenta (EP) ēkas, deputātu darba vide, kā arī Beļģijas galvaspilsētas īpatnības – to visu divu dienu vizītē Briselē iepazina baušķenieki Daiga Pumpure un Imants Brikmanis. Viņi šo braucienu izpelnījās par dalību «Bauskas Dzīves» un EP deputāta Krišjāņa Kariņa rīkotajā konkursā.
«Izskatās šeit tā, kā es to biju iztēlojusies, kā redzējusi televīzijas reportāžās,» tādi pirmie secinājumi par EP ēku, telpu izkārtojumu, deputātu darba iespējām ir D. Pumpurei.
Vafeļu smarža
Apskatot daudzstāvu ēku kompleksu no ārpuses, kā arī izstaigājot telpas, neviļus raisās pārdomas, cik daudz cilvēku šeit strādā, lai apkalpotu, nodrošinātu darba apstākļus 751 EP deputātam. Tās ir darba iespējas tūkstošiem cilvēku. Jāpiebilst gan, ka strādāšana kabinetos, kur praktiski nav pieejas dabiskajam gaisam, daudzviet jāiztiek tikai ar mākslīgo apgaismojumu, nebūt nav viegla nodarbe.
Taču, nokļūstot EP deputāta Krišjāņa Kariņa kabinetā, iespaidi krietni uzlabojas. Parlamentārietim telpas ierādītas 14. stāvā, darba galdu nedaudz apgaismo rīta saule, dienas garumā tveice netraucē. No domāšanas atpūšoties, pa plašajiem logiem var apskatīt teju visu pilsētu.
«Redzamas tālumā esošās baznīcas, augstceltnes, vienīgi Briselei raksturīgā vafeļu smarža līdz 14. stāvam gan neuzkāpj,» nosmej Daiga. Pirmo reizi esot Beļģijas galvaspilsētā, šī izdaudzinātā salduma smarža ir tā, kuru pamana teju katrs iebraucējs. Vēl tūristi Briselē, protams, iepazīst citus tās simbolus, tostarp mazos čurājošos cilvēciņus – puisīti un meitenīti, unikālo vides objektu – skābekļa atoma molekulu. Tā ir palielināta 165 miljardus reižu un kļuvusi par iecienītu apskates vietu.
Taču pēdējos gados Briselē iezīmējas vēl kāda īpatnība, kas šoreiz pārdomas raisījusi arī baušķeniekos – imigrantus no Āfrikas, Āzijas un Tuvajiem Austrumiem redz aizvien vairāk. Līdzīgas ainas varbūt kaut kad būs skatāmas arī Rīgā. Pašlaik īsti nevarot sacīt, vai tas raisīs vai neraisīs kādas problēmas, kā sadzīvošot – arī tādi ir baušķenieku secinājumi, uzturoties Briselē.
Multikulturāla vide
Pensionāram Imantam Brikmanim, kurš pašlaik dzīvo Bauskas novada Mežotnes pagastā, šis bija pirmais lidojums pēc vairākiem gadu desmitiem. Dienot padomju armijā, Imants bija labi iepazinis militāro, arī civilo aviāciju. Gaisa kuģi viņu bija aizvizinājuši līdz Habarovskai, Almati (senāk Alma-Ata). «Būtībā jau nekas nav mainījies, taču serviss ir krietni augstāks, kaut arī padomju gados maltīti gaisā pasniedza bez maksas, bija jānorēķinās vien par alkoholiskajiem dzērieniem,» nosmej I. Brikmanis.
Ar kājām izstaigājot Briseles centru, mežotnieks guvis vēl kādu atziņu: «Bieži biju dzirdējis jēdzienu «multikulturāls». Latvijā dzīvojot, bija grūti izprast tā būtību. Briselē redzot ļaužu pilnās ielas, dažādu tautību un ādas krāsas cilvēkus, kā arī viņu izturēšanos, manī radās lielāka skaidrība par to, kas veido multikulturālo sabiedrību.» Vēl I. Brikmani Briselē pārsteiguši ielas malās lupatās ietinušies gulošie cilvēki, bezpajumtnieki un daudzie diedelētāji. Tas šai Eiropas lielpilsētai piešķirot nepatīkamus vaibstus.
Citas vērtības
Tiekoties parlamenta ēkā ar Krišjāni Kariņu, deputāta viesiem visvairāk interesēja viņa viedoklis bēgļu jautājumā.
«Man kā bēgļu bērnam šī situācija raisa ļoti dažādas asociācijas. Viena atziņa gan ir skaidra – pasaule, cilvēki tajā, vērtību sistēma, attiecības gadu desmitos ir ļoti mainījušās. Kad mani tuvinieki no Latvijas aizbēga uz Zviedriju, vectēvs nevienam nesūdzējās, kad valdība viņam vēlēja strādāt kūdras purvā. Viņš saprata, ka darbs dos iztiku, cerības sakrāt naudu, lai tad domātu par savu un tuvinieku dzīves apstākļu uzlabošanu. Tagad ieceļotāju vairākums vispirms pieprasa sociālās garantijas. Viņi nevaicā pēc darba, bet pēc labākiem dzīves apstākļiem,» tāds ir viens no parlamentārieša secinājumiem.
Kā zināms, K. Kariņa vecvecāki no Latvijas bēgļu gaitās devās Otrā pasaules kara beigās. K. Kariņš dzimis un izglītojies ASV, Latvijā atgriezās un sāka savu uzņēmējdarbību. Pirms 15 gadiem aktīvi iesaistījās politikā, no 2009. gada ir EP deputāts.
Cilvēki jāglābj no nāves
K. Kariņš uzskata, ka, neraugoties uz situācijas sarežģītību, Eiropai tomēr ir pienākums palīdzēt šiem tūkstošiem cilvēku, no kuriem lielais vairums patiešām bēg no nāves. Situācija Sīrijā, kā arī dažās citās Ziemeļāfrikas valstīs daudziem iedzīvotājiem ir dzīvību apdraudoša.
«Man saprotama situācija, kad tev un tavai ģimenei draud nāves briesmas. Tad tu noteikti domāsi par bēgšanu uz zemi, uz citu pasaules daļu, kur tiek solīta drošība. Izskaidrot var arī to, kādēļ bēgļu vidū ir tik daudz jaunu cilvēku. Braukt ar šaubīgu laivu jūrā vai arī kājām mērot tūkstošiem kilometru – tas tomēr pa spēkam jauniem, stipriem cilvēkiem. Iespējams, daudzi vecie ļaudis sagrabina savus pēdējos ietaupījumus, lai samaksātu tiem, kuri sola viņu bērnus un bērnu bērnus nogādāt drošā vietā. No šī aspekta situācija man ir izprotama. Taču joprojām Eiropai risināms jautājums ir nošķirt ekonomiskos bēgļus no politiskajiem. Ir jāstrādā, jāmeklē labākās metodes, kā pārbaudīt šos cilvēkus, jādomā par viņu izvietošanu. Daudzos gadījumos pat nav iespējams vienkārši noteikt, no kuras valsts ir šis ieceļotājs. Eiropas demokrātijas principi nepieļauj viņus sasēdināt atpakaļ kuģos, aizvest un izlaist kaut kur krastā,» skaidro K. Kariņš.
Ungārija mums palīdz
Deputāts uzsver solidārās rīcības nepieciešamību. Pašlaik Ungārija sauc pēc palīdzības, kad tās robežas šķērso tūkstošiem cilvēku, tāpēc nevar Eiropā pateikt – tā ir jūsu problēma, tieciet ar to galā! Tad jau tikpat labi Ungārijas valdība var paziņot mums, ka Latvijas gaisa telpas aizsardzība, ko veic ungāru lidmašīnas, tagad nav Ungārijas vai NATO lieta, lai ar to galā tiek Latvijas valdība. Tā lietas Eiropā nevar risināt.
Tiekoties ar K. Kariņu, viņu iztaujāja arī par situācijas iespējamajiem risinājumiem Grieķijas krīzē. Deputāts skaidroja, ka procesi notiek, Grieķijai tiek dots finansējums un pretī prasītas atbilstīgas reformas. Tām jānodrošina valsts spēja naudu atdot. Taču vairumam Eiropas Parlamentā krīze Grieķijā nav vairs uzmanības degpunktā. Tur tomēr ir problēmas ar naudu, kamēr bēgļi ir dzīvi cilvēki. Viņu situācijai atrisinājuma meklējumi ir svarīgāki.
