Kaimiņu mājā dzīvo ģimene, kurā ir meita vidusskolniece un dēls, kuram ir 11 gadu. Man šķiet, ka vecāku mīlulis ir dēls, bet meitenei īpašu vērību neviens nepievērš.
Kaimiņu mājā dzīvo ģimene, kurā ir meita vidusskolniece un dēls, kuram ir 11 gadu. Man šķiet, ka vecāku mīlulis ir dēls, bet meitenei īpašu vērību neviens nepievērš. Viņai pat nav savas istabas, māja ir nepabeigta remonta stadijā. Abi vecāki daudz strādā. Meitene bieži ienāk pie manis, runājamies par visu ko. Jūtu, viņa mani izvēlējusies, lai būtu, kam uzticēties, jo ģimenē vairs nav nevienas vecmāmiņas.
Esmu pensionāre, vīrs miris, bērni izauguši un savā dzīvē. Sāku domāt – varbūt piedāvāt, lai meitene padzīvo pie manis? Brīvas istabas ir vairākas, un mēs labi saprotamies. Man nevajag ne īres, ne uztura naudu. Vienīgi mums abām kopā būtu mazāk vientulīgi.
Bet manējie – meita ar znotu – sāka mani atrunāt, sakot, ka katram bērnam ir jādzīvo savās mājās. Turklāt kaimiņu meitene bieži slimo, kaut kāda alerģija. Man gan liekas, ka tas ir tāpēc, ka mājās ir divi suņi, kaķis, brālim – papagailis, remonta laikā putekļi, nekārtība. Vai man piedāvāt šim bērnam palīdzību?
KAIMIŅIENE
Psiholoģe Solvita Tilgale šoreiz lūgusi padomu kolēģēm – divu bērnu māmiņai Ingai Grīnbergai un Andrai Katkevičai, kura audzina dēlu.
Mēģināt aprunāties
“Neesmu pārliecināta, vai pati 12. klases skolniece gribētu tik krasi mainīt savu dzīvi, pārejot dzīvot pie kaimiņienes. Turklāt pieļauju, ka meitenes vecāki būtu ļoti pārsteigti par šādu piedāvāju mu, jo noprotu, ka ģimene ir bērniem labvēlīga.
Tas ir jauki, ka pensionārei un jaunietei ir laba saskaņa un viņas var dalīties pārdomās par sev tuvām lietām. Taču ikdiena ir citādāka nekā jaukas tikšanās, gan vecam, gan jaunam cilvēkam ir savi ieradumi,” spriež Inga Grīnberga.
Andra Katkeviča neuzskata, ka būtu godīgi šajā gadījumā kaut ko ieteikt labsirdīgajai kaimiņienei vai meitenei. “Pieņemiet viņas uzticēšanos, tas ir fantastiski, ja jūs spējat dot to siltumu, kura varbūt (tikai varbūt!) trūkst mājās. Tomēr dzīvošana kopā ir pavisam citādas attiecības, var sākties strīdi par gluži ikdienišķām lietām. Saskaņa zudīs, un jūs savu uzdrošināšanos nožēlosit,” domā Andra. Viņa gan iesaka mēģināt aprunāties ar meitenes mammu, kura noteikti ir pamanījusi meitas draudzību ar kaimiņieni.
Vecākus nevar aizstāt
Solvita Tilgale uzskata, ka pat tad, ja aizņemtības dēļ vecāki nespēj veltīt bērniem pietiekami daudz uzmanības, mātes un tēva vietu ģimenē neviens cits nevar aizstāt.
“Manuprāt, vecāki mīl meitu, kaut arī, iespējams, nav to vārdos apliecinājuši tik bieži kā dēlam, kurš ir jaunākais bērns ģimenē. Taču pieļauju, ka arī šī meitene neprot vai nespēj savas emocijas izteikt vecākiem. Iespējams, ka viņa jūtas mazliet atstumta, tāpēc instinktīvi ir meklējusi un atradusi uzticības personu – pensionāri blakusmājā. Mīlestība patiesībā nav jāmeklē lielās lietās. To var izteikt pat tādā ierastā jautājumā, kā ir gājis skolā, kopā noskatoties ģimenes filmu, iepērkoties, gatavojot pusdienas, kopjot dārzu vai veicot remontu.
Meitenes slimošana ir ārstu kompetencē. Protams, astma ir alerģiska saslimšana, to var veicināt mājdzīvnieku spalvas, remonta putekļi, taču alerģisku slimību saasināšanās var notikt arī neirozes dēļ, no kā, iespējams, cieš nesaprastais bērns,” tā Solvita Tilgale.
