Jauka lieta – remonts. Klapatu ne mazums, toties pēc tam viss tīrs.
Jauka lieta – remonts. Klapatu ne mazums, toties pēc tam viss tīrs. Taču daudzi cilvēki Latvijā par pārvākšanos un remontu var tikai sapņot, jo viņiem tas nav pieejams. Tie ir ļaudis, kuru gadu desmitiem apdzīvotais miteklis tagad nonācis saimnieka rokās.
Grūti izskaidrot tos pazemojumus un pāridarījumus, ko dažs īres namu atguvušais īpašnieks vai viņa mantinieki veic pret saviem īrniekiem. Ir nācies dzirdēt, ka daži cer nodzīvotos namus atbrīvot no iemītniekiem un pārdot kaut vai par zemesgabala cenu, kas arī Bauskā nemaz nav tik zema. Saprotot, cik līdzekļu prasīs “līdz kliņķim” nodzīvotās vecās mājas uzturēšana, lai tajā kaut cik normāli varētu dzīvot, īpašniekiem pāriet vēlēšanās ķerties pie darbiem.
Tiek pielietotas dažādas metodes. Nesen dzirdēju par kādu pārvaldnieku, kurš, iekasējot divu mēnešu īres maksu, vispirms izīrējis jaunai ģimenei dzīvokli, pēc tam aizliedzis tajā remontēt grīdu un logus. Ēka esot senatnes piemineklis, kurā neko nedrīkst pārtaisīt. Ja nepatīkot, varot meklēt ko citu.
Par saimnieku raksturu un attieksmi liecina vairākas pustukšas, grūšanai tuvu nonākušas ēkas. Nesen runāju ar kādu sievieti, kuras kaimiņš aiz sienas ir pats mājas saimnieks. Mazpilsētas miteklī viņš sastopams tikai vasarā. Ziemā viņa nekurinātais dzīvoklis saldē citus iemītniekus. Šoziem pietika ar vienu aukstu dienu un nakti, lai kārtējo reizi aizsaltu un pārplīstu aukstā ūdens caurule, kas ievilkta caur saimnieka virtuvi. “Bez ūdens laikam būsim līdz pavasarim,” spriež divu bērnu māmiņa, kura tagad katru dienu staigā ar spaiņiem uz 500 metru attālo sūkni.
Privātīpašnieka patvaļa, citādi nevaru to nosaukt, spoži izpaudusies kādā Rīgas ielas namā, kura īpašnieks Viktors Sermuliņš dzīvoklim izsitis logu, aizmūrējis ārdurvis. Necentīšos atstāstīt, par to “Bauskas Dzīve” jau rakstījusi. Vai pēc tam kas īpaši mainījies?
Namīpašnieku mājās “iemūrētos” no pazemojošās situācijas varētu glābt tikai pārvākšanās, taču uz kurieni? Tie, kuri dzīvo vecpilsētā, parasti nav tik bagāti, lai nopirktu citu, labāku mitekli. Savukārt Bauskas Dome pagaidām (jau kuro gadu!) piedāvā tikai numuru kārtas vai ārkārtas dzīvokļu gaidītāju rindā, kurai reāla seguma nav. Sava rinda izveidojusies pat uz mitekļiem pirms pāris gadiem iekārtotajā sociālajā mājā Mēmeles krastā. Tur vietu var sagaidīt gan tikai vienā gadījumā – ja nu kāds nomirst…
Pašvaldībai nav sava dzīvojamā fonda, un katram pašam jārisina savas problēmas, apgalvo Dome. Vai namīpašnieku mājās dzīvojošie nav Bauskas iedzīvotāji? Kāpēc situācijai nav risinājuma? Cienījamie vēlētāji, tieši tagad ir laiks šo jautājumu uzdot tiem, kuri grib vadīt pilsētu!
