Bauskas rajonā septem brī bezdarba līmenis bija 9,4 procenti. Rajonā ir 2005 bezdarbnieki pret 21 tūkstoti 500 rajona ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Bauskas rajonā septembrī bezdarba līmenis bija 9,4 procenti. Rajonā ir 2005 bezdarbnieki pret 21 tūkstoti 500 rajona ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā ietilpst gan nodarbinātie, gan aktīvie darba meklētāji – tādi, kas reģistrējušies Nodarbinātības valsts dienestā (NVD), gan tādi, kas to nav izdarījuši. Ekonomiski aktīvie iedzīvotāji ir vecumā no 15 gadiem līdz pensijas sasniegšanai. NVD filiāles Bauskas centra vadītājas vietniece Ludmila Kožemjakina skaidro, ka šāds bezdarba līmenis nav ne augsts, ne zems. Trīs gadus rajonā tas ir gandrīz nemainīgs – samazinās vasarās un pavasaros, kad bezdarbnieki iesaistās sezonas darbos.
Varētu domāt, ka visas darba vietas rajonā ir aizņemtas, jaunas neveidojas tik daudz, kā gribētos. Tomēr tā nebūt neesot. Strādniekus vajagot, to trūkstot pat «hroniski». Piemēram, SIA «Bauskas celtnieks» meklē mūrniekus betonētājus. Taču ar piebildi – tādus, kas grib strādāt. Uzņēmuma direktors Ojārs Madžuls-Bajārs saskāries ar problēmu, ka cilvēkam, kurš atnāk pieteikties darbā, galvenais jautājums ir: «Cik man maksās?» Taču vispirms būtu ļoti jāvēlas un jāprot strādāt, jāgrib noturēties vienā darbavietā, jāvēlas mācīties, jācenšas būt noderīgam.
Izveidojies stereotips, ka par celtnieku var strādāt jebkurš. Tomēr tā nav. Šī nozare, tāpat kā citas, attīstās, ienāk jaunas tehnoloģijas, un cilvēkam jāaug tām līdzi. Turklāt celtniekam jābūt ar lielu atbildības izjūtu, jo jābūvē taču ēkas, nevis jāšuj svārki, kurus, ja neder, var arī nevalkāt.
Cik ilgu garantiju dodat saviem celtniecības darbiem? To jautāju O. Madžulam-Bajāram. Viņa atbilde bija aptuveni šāda – garantija tiek dota apdares, nevis celtniecības darbiem. Ja kļūdās celtnieki, viņiem jāiet cietumā. Lūk, cik nopietni jāizturas pret jebkuru amatu! Taču tā nebūt neesot. Strādnieku skaits esot ļoti mainīgs. Cik pieņemot, tik arī aizejot prom. Kaut arī nopelnīt varot ļoti labi, transports līdz nokļūšanai darba vietā tiekot nodrošināts. Kur vēl labāk? Kāpēc nesaņemties un neapņemties samazināt bezdarbu?
Protams, celtniecībā pastāv arī otra puse, kas, domājams, nav noslēpums arī darba inspekcijai, – iekļaušanās termiņos, kas prasa strādāšanu brīvdienās, naktīs. Ar rūgtuma pieskaņu celtniecības nozarē strādājošie atzīst – ārzemju pasūtītājs, apzinoties, ka paša novēlošanās dēļ celtniekiem ir sarežģīti iekļauties termiņos, nekaunas pateikt – ir taču naktis. Jā, ir… Tāpat ir skaidrs, ka tālab – lētā darbaspēka dēļ – arī ārvalstu uzņēmēji tā raujas uz tādām valstīm kā Latvija. Taču, no otras puses, celtniekiem intensīvs (mēs taču esam gana rūdīti!) un teicami paveikts darbs nozīmē labu, pat ļoti labu algu.
