Pirmās bibliotēkas radās 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Bibliogrāfija ir tikai par gadsimtu jaunāka.
Pirmās bibliotēkas radās 6. gadsimtā pirms mūsu ēras. Bibliogrāfija ir tikai par gadsimtu jaunāka.
Pašlaik aktuāla ir «Pagasta bibliotēka esabiedrībā». Tāda bija arī Latvijas pagastu bibliotekāru 3. kongresa pamattēma.
Pirmajā bibliotekāru kongresā «virtuālā bibliotēka» izraisīja smaidu, atceras A. Vilks, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktors. Tagad grāmatu krātuvēs ir 610 datoru (15 procentos bibliotēku), apmēram 400 interneta pieejas punktu (septiņos procentos bibliotēku), piecos procentos publisko bibliotēku ir savas mājas lapas. Notiek elektronisko datu imports un eksports. A. Vilks uzskata, ka nav svarīgu un nesvarīgu bibliotēku, katrai ir nozīmīga funkcija – tās veic sabiedrības iesaistīšanu kultūrizglītības attīstībā.
Kultūras ministre K. Pētersone uzskata, ka kultūra ir mūsdienīgs resurss, nevis naudas tērētāja, bet bibliotēka ir informācijas brokeris (starpnieks) interneta vidē, jo informācija ir ļoti pieprasīta. Bibliotēku loma pašvaldību infrastruktūrā pieaug, to apzinās liela daļa pašvaldību vadītāju, veicot bibliotēku renovāciju, arī celtniecību, tādējādi nodrošinot tās ar plašām telpām un modernām iekārtām.
A. Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs, uzskata, ka ir ļoti svarīgi, cik domājošs, zinošs, radošs, mūsdienīgs, t. i., intelektuāls, ir cilvēks, kurš vada pašvaldību.
Kongresā priecēja tie pagastu vadītāji, kuri lepojās ar datoriem un interneta pieslēgumu savās bibliotēkās, ar finansiālu atbalstu darbinieku tālākizglītībā, cildināja savu bibliotēku vadītāju veikumu, kuri pagasta vārdu spodrina un popularizē pasaulē. Viņi uzskata, ka pašvaldības vadītājam jābūt pagasta patriotam un jādomā par saviem ļaudīm ar skatu rītdienā. Līdzekļus modernas kultūras iestādes uzturēšanai vienmēr var atrast. Kongress saņēma informāciju, ka būs arī pirmā rajona virtuālā centrālā bibliotēka.
A. Mauliņa, LNB speciāliste, domā, ka bibliotēkām ir vairāk ideju nekā valstij un pašvaldībai naudas. Bibliotēku darba rādītāji ir augšupejoši. S. Liniņa, Latvijas Bibliotekāru biedrības priekšsēdētāja, uzsvēra, ka svarīgs ir valsts un pašvaldību finansējums fonda komplektēšanā, bibliotekāru atalgojumā, tehniskajā nodrošinājumā un globālas informācijas pieejamībā. Visiem zināms, ka pašvaldība tukšo ne jau kāda personisko maku. Tā ir nodokļu maksātāju nauda, kura lielākai daļai pagastu nāk no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Neizprotami, ka ir arī tādas pašvaldības, kuras grāmatu iegādei vispār neatvēl naudu.
Bibliotēku automatizācija ir jauna attīstības pakāpe. Jauno tehnoloģiju resursi bibliotēkas lietotājiem jāsaņem maksimāli ātri un par brīvu, jo par tiem maksā valsts, t. i., pašvaldības.
Kāda būs pagasta bibliotēka epasaulē? Tā darbosies kā klasiskā grāmatu krātuve. Taču tas būs arī komunikāciju centrs.
Latvijas pagastu bibliotekāru 3. kongress viesa pārliecību, ka jau tuvākā nākotnē sabiedrība var sagaidīt radikālas pārmaiņas grāmatu krātuvju darbā – Latvijas pagastu bibliotēkas tuvojas globāliem tehnoloģijas pakalpojumiem, kas sabiedrībai piegādās visvajadzīgāko preci – informāciju.
