Valdība ar 1. oktobri varētu spert nozīmīgu soli vietējās ražošanas attīstībā – paredzēts, ka stāsies spēkā likums par biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai.Jaunie Ministru kabineta akceptētie grozījumi paredz no šī gada 1. oktobra ieviest piecu procentu obligāto biodegvielas piejaukumu 95. markas benzīnam un dīzeļdegvielai. Ekonomikas ministrija uzskata, ka, ieviešot šo jauninājumu, importētās degvielas daudzums attiecīgi samazināsies par biodegvielas apjomu, ko saražos Latvijā.Informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena: «Izstrādātie grozījumi noteic, ka no šīgada 1. oktobra Latvijā bezsvina 95. markas benzīnu atļauts realizēt tikai ar pievienotu bioetanolu 4,5 – 5 procentu apjomā no kopējā benzīna tilpuma un dīzeļdegvielu tikai ar pievienotu biodīzeļdegvielu 4,5 – 5 procentu apjomā no kopējā galaprodukta daudzuma. Prasības netiek attiecinātas uz arktiskos un bargos ziemas apstākļos izmantojamu dīzeļdegvielu.»Produkcija palikšot LatvijāŠo lēmumu pozitīvi vērtē bioetanola ražotnes Iecavā īpašnieki SIA «Jaunpagasts plus». Stāsta uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Una Ulme-Sila: «Prognozēts, ka pēc piecu procentu piejaukuma ieviešanas faktiski visa mūsu saražotā produkcija paliks Latvijā. Biodegvielas likumā paredzēts, ka valdībai jānodrošina, lai līdz 2010. gada 31. decembrim biodegviela veidotu ne mazāk kā 5,75 procentus no kopējā tautsaimniecībā esošās transportam paredzētās degvielas daudzuma. Tāpēc katram litram 95. markas benzīna tiks piejaukti pieci procenti bioetanola, ko ražo no lopbarības graudiem, bet dīzeļdegvielai – pieci procenti biodīzeļa, kuru ražo no rapšiem.Biodegvielas sajaukšana notiek Latvijā, jo to paredz likums. Tas nozīmē, ka degvielas tirgotājs iepērk bioetanolu vai biodīzeli, kurš attiecīgās akcizēto preču noliktavās tiek sajaukts ar iepirkto degvielu. Tas nozīmē, ka Latvija kļūst par degvielas ražotāju, attiecīgi par pieciem procentiem jeb par 41,5 mil-joniem latu samazinot degvielas importu. Nozares jaudas ir pietiekamas, lai turpinātu arī saražotās produkcijas eksportu, kas pie pašreizējām cenām pārsniedz 92 miljonus latu. 2008. gadā biodegvielas ražošanas kopjauda Latvijā bija 135 tūkstoši tonnu, bet 2005. gadā – tikai 13,5 tūkstoši tonnu. Ja nozare arī turpmāk attīstīsies tikpat straujos tempos, tad 2010. gadā Latvijā būtu iespējams saražot 200 tūkstoš tonnu biodegvielas. Tā būtu aptuveni viena piektā vai sestā daļa no visas degvielas, ko izlieto mūsu valstī.No piecu procentu obligātā piejaukuma normas ieviešanas ieguvēji ir arī zemnieki, kuriem rodas iespēja paplašināt graudu un rapšu audzēšanu. Papildu pievienoto vērtību dod tas, ka Latvijā izaudzētā rapšu un graudu raža tiek pārstrādāta Latvijā un pārdota vietējiem patērētājiem un nauda paliek Latvijā. Tas nozīmē, ka šis lēmums ir pieņemts vietējās industrijas atbalstam.Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija aprēķinājusi, ka, ieviešot obligāto piejaukumu un atbalstot degvielas jaukšanu Latvijā, no graudu un rapšu pārstrādes un biodegvielas mazumtirdzniecības valsts budžets pievienotās vērtības nodokļa maksājumos katru gadu papildus saņemtu gandrīz 14 miljonu latu. Svarīgi piebilst, ka nozare saražo arī dažādus lauksaimniecībā izmantojamus blakusproduktus un kopējie ieņēmumi no šo produktu realizācijas veido 7,4 miljonus latu.»Maz pieredzesZiņu par grozījumiem mierīgi uztver gan vietējie pārdevēji, gan braucēji. SIA «Bērzkalni» komercdirektors Valts Linde saka: «Mēs degvielu iepērkam no vairumtirgotāja, un tam arī būs jānodrošina nepieciešamais degvielas piejaukums.»Par to, kā degvielas piejaukums varētu ietekmēt mašīnu tehnisko stāvokli, autoservisu pārstāvji pagaidām izsakās piesardzīgi. Latvijas autoservisu darbiniekiem pieredzes biodegvielas izmantošanā ir ļoti maz, tāpēc paust savu viedokli neviens īpaši nevēlas. Tomēr vairākums uzskata, ka pārmaiņas mašīnu tehnisko stāvokli īpaši neietekmēs, jo biodegvielas piejaukums ir neliels.
