Tuvojas 2014. gada 1. janvāris, kas ir Latvijas
eiro ieviešanas mērķis, un sabiedrībā arvien vairāk tiek diskutēts
par šī notikuma potenciālajiem ieguvumiem un izmaksām. Vairākkārt
nācies uzklausīt bažas, ka iedzīvotāji netiek…Šajā…Šaj…
Šajā blogā vēlos Jūs informēt par Latvijas
Bankas aprēķināto eiro ieviešanas ieguvumu un izdevumu
bilanci.
Uzreiz jābrīdina
– eiro ieviešana nebūs brīnumnūjiņa,
kas atrisinās visas problēmas. Labklājības
pieaugums būs atkarīgs no valsts spējas izmantot eiro ieviešanas
priekšrocības, un pievienošanās eirozonai neaizstāj nepieciešamās
strukturālās reformas un budžeta prātīgu apsaimniekošanu (ko
uzskatāmi apliecina Dienvideiropas valstu bēdīgā
pieredze).
Latvijas Bankas
eksperti eiro ieviešanas efekta aplēsēm izmanto Latvijas
makroekonomisko modeli. Izdarīti vairāki interesanti secinājumi.
Pirmkārt, kredītreitinga
paaugstinājums pēc iestājas eiro zonā samazinās
aizņēmumu procentu likmes, un, pārfinansējot parādu,
nākamajos desmit gados valsts ietaupīs procentu maksājumus
895 miljonu eiro (626,5 miljonu latu)
apmērā. Pagājušajā nedēļā kļuva zināms par aģentūras
“Standard&Poor's”
lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingus, tostarp viens no
iemesliem šādam lēmumam ir Latvijas sekmīgais ceļš uz eiro
ieviešanas kritēriju izpildi.
Investoru piesaistes un saimnieciskās
aktivitātes pieauguma rezultātā gaidāms eksporta
pieaugums un lielāki ienākumi budžetā –
2014.-2020. gadā Latvija var papildus iegūt vairāk nekā
astoņus miljardus eiro (5,6 miljardus
latu). Tie ir 2700 lati uz
vienu iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka būs
vairāk darbavietu, iespēja maksāt lielākas algas un paaugstināt
pensijas, kā arī samazināt
nodokļus.
Treškārt, ieguvumi no valūtas konvertācijas
izmaksu izzušanas desmit gadu laikā gaidāmi
700 miljonu eiro jeb 490 miljonu latu
apmērā. Gadā tie ir 70 miljoni eiro.
Tiesa, bankām un naudas mainītājiem tas reizē nozīmēs mazākus
ieņēmumus no šī finanšu pakalpojuma, bet kopumā tas būs ieguvums
sabiedrībai – pieaugs uzņēmumu konkurētspēja, un šie izdevumi vairs
nebūs jāierēķina cenās.
Ir arī citi nozīmīgi
ieguvumi – eiro ieviešana uz visiem laikiem kliedēs
devalvācijas bažas, un tas ir svarīgi cilvēkiem, kuru ienākumi ir
latos un atkarīgi no valsts budžeta, piemēram, skolotājiem un
pensionāriem. Kredītņēmējiem būs stabilākas un, ilgākā laikā
skatoties, mazākas procentu likmes, bet Latvijas komercbankas iegūs
“apdrošināšanas polisi” grūtos brīžos aizņemties
Eiropas Centrālajā bankā, nevis lūgt nodokļu maksātāju
palīdzību.
Visbeidzot, eiro ieviešana būtu labs atspēriena
punkts – Latvija laikā, kad daudzas valstis vēl cīnās ar pēckrīzes
sekām, būs sasniegusi atbilstību Māstrihtas kritērijiem un varēs
iestāties eiro zonā. Tas cels mūsu valsts
atpazīstamību un investoru uzticamību.
Jau šobrīd veiktie pārkārtojumi Latvijas ekonomikā
nodrošina straujāko tautsaimniecības izaugsmi Eiropas Savienībā,
kas turklāt nerada jaunas nesabalansētības. Atpazīstamība un
uzticamība realizētajām politikām ir priekšnoteikums, lai
piesaistītu ārvalstu investīcijas, īpaši ārvalstu tiešās
investīcijas, kas nepalielina parāda nastu.
Lai aina būtu objektīva, jāmin arī eiro
ieviešanas izdevumi. Citu valstu pieredze rāda, ka
uz eiro ieviešanu var tikt attiecināti 0,2-0,3
procentpunkti inflācijas rādītājā. Tiesa, līdzīgs
cenu pieaugums mēneša griezumā var tikt piedzīvots naftas vai
pārtikas cenu sadārdzinājuma
dēļ.
Tāpat
gaidāmas izmaksas valsts sektorā (12 miljoni eiro jeb
8,4 miljoni latu), no kuriem pusi varētu segt no
Eiropas Savienības līdzekļiem. Pēc Finanšu ministrijas vērtējuma,
šajās izmaksās ietilpst informācijas tehnoloģiju sistēmu pārveidei
nepieciešamie 5 miljoni eiro, 2 miljoni eiro komunikācijas
pasākumiem, 2,1 miljons eiro Latvijas Pastam skaidras naudas
apmaiņai, 1,3 miljoni eiro papildu drošības pasākumiem, 0,4 miljoni
eiro nefinanšu sektora pasākumiem, piemēram, cenu monitoringam, bet
1,4 miljoni eiro – pārējiem izdevumiem.
Lai
aprēķinātu eiro ieviešanas izmaksas privātajā
sektorā, tiek izmantota Slovākijas centrālās bankas
pieredze – tās pētnieki apkopojuši, ka eiro ieviešanas tiešās
izmaksas eiro zonas valstīs bijušas robežās no 0,3 līdz 0,8
procentiem no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Bankas aplēses
liecina, ka 2009. gadā visu maksāšanas līdzekļu sabiedrības
izmaksas Latvijā bija 0,9% no iekšzemes kopprodukta (šādi aprēķini
veikti, izmantojot Eiropas Centrālās bankas metodoloģiju). Līdz ar
to vienreizējās eiro ieviešanas izmaksas tiek lēstas
110-219 miljonu eiro (77-153,3 miljonu
latu) apmērā. Nesen ar savām atšķirīgajām aplēsēm
klajā nāca tirgotāji – eiro ieviešanas
maksimālās izmaksas šai nozarei būšot 160 miljoni
latu. Šajā summā iekļautas izmaksas par kases
aparātu un kases sistēmu pārprogrammēšanu un to darbības
nodrošināšanu.
Vēl viena
izdevumu pozīcija – Latvijas iemaksas Eiropas
stabilitātes mehānisma (ESM) kapitālā – 199 miljoni eiro (139,3
miljoni latu) piecu gadu laikā. Tomēr arī šo
pozīciju varam saukt par “apdrošināšanas polisi”
– ja pašiem gadītos krīze un būtu nepieciešams no fonda aizņemties.
Pašreizējie novērtējumi liecina, ka pēc 12 gadu pārejas perioda
Latvijas iemaksas ESM kapitālā pieaugs un sasniegs 324 miljonus
eiro.
Latvijas Bankas aprēķini skaidri
apliecina, ka jau pāris gadu laikā pēc eiro ieviešanas ieguvumi
būtiski pārsniegs izdevumus.
