Lasot Austrumu gudro viedos padomus, īpaši iepatikās kāda
fabula:
Kāds Gliemezis vasaras karstumā bija uzsācis savu ceļu pa
ķiršu koka raupjo, dzintara sveķiem vietvietām klāto
stumbru.
Blakus uz zara nosēdās Zvirbulis un
jautāja…Kāds…..
Kāds Gliemezis vasaras karstumā bija uzsācis savu ceļu pa
ķiršu koka raupjo, dzintara sveķiem vietvietām klāto
stumbru.
Blakus uz zara nosēdās Zvirbulis un
jautāja Gliemezim: “Kurp ceļo, Mans
Draugs?”
Gliemezis domīgi
atbildēja: “Pēc ķiršiem, Mans
Draugs.”
Zvirbulis jautri
iečivinājās: “Bet Tur taču ķiršu vēl
nav!”
Gliemezis brīdi
paklusēja, tad pārliecinoši atbildēja: “Kad es
Tur nokļūšu, ķirši
Būs!”
Morāle:
Mēs brīžiem nezinām, kāpēc un uz kurieni Dieviņš mūs
vada pa Dzīves Ceļu. Galvenais, neklausīties morālistos un
prātvēderos, kuri sakās visu zinām un, būt pārliecinātiem, ka Tur,
kur mēs nokļūsim – Ķirši Būs!
