Tikko aizvadīts ikgadējais gada notikums – 1. septembris. Varētu apsveikt pedagogus ar jaunā gada sākumu, bet zinot reālo situāciju, sveiciens no manas puses iznāktu ļoti slābans un vāji ticams. Kādam svētki, bet lielākajai…Realizētais……
Realizētais dabaszinātņu projekts skolās ir vienkārši superīgs. Tikai dažas problēmas – tas ir izredzēto projekts, jo notika ne visās skolās un tas beigsies šī gada oktobrī. Lielākā daļa apgūstamās vietas tika apskatīta ārpus mācību programmas, prasot lielāku darbu no skolotājiem un skolēniem un nav nekādas skaidrības – kas tagad notiks tālāk.
Latvijas izglītības sistēma pēdējos gados darbojas uz izredzēto principa. Mūsu bezmaksas izglītību pilnvērtīgi var apgūt to vecāku bērni, kam maciņš biezāks, jo dažādus papildmateriālus nopirkt dārgi izmaksā. Mācību programmas tiek sagatavotas visiem, bet interesantie projekti – tikai dažām skolām. Savukārt pēc tam, kad projekti beidzās, sākas kaut kas cits, bet pēctecība iegūtajām interesantajām idejām – tik, cik paši skolotāji paveiks.
Izglītības ministrija jau gadiem realizē ļoti neefektīvu sistēmu – kad mācību procesa interesantāka pasniegšanas veida sagatavošana ir uz skolotāja pleciem. Nevis ministrija sagatavo materiālus, izveido interesantu programmu, elektroniskos materiālus ar filmām, spēlēm un citiem mācību līdzekļiem, bet gan to visu veic skolotājs. Savukārt ministrija lielu darbu iegulda projektos, kuriem nav paredzēta nākotne, bet mācību programmas un materiālus sagatavo apmēram tā, lai būtu apmēram pagājušā gadsimta 50. gadu līmenī, palielinot apgūstamās vielas apjomu vismaz divas reizes. Tas, ka rezultātā apgūst mācību vielu divas reizes mazākā apjomā, viņus neuztrauc.
No ekonomiskā viedokļa skatoties, IZM rada nenormālu apjomu lieka darba – tā vietā, lai centralizētu sagatavotu skolām nepieciešamos materiālu, to dara katrs skolotājs atsevišķi. Ja dara. Vienas interesantas stundas sagatavošanas kā minimums nepieciešamas vismaz divas līdz četras vai pat vēl vairāk stundu skolotāja darba. Ja pedagogs to nedara – piedodiet, jūsu bērns nav izredzēto skaitā, viņam nepaveicās. Tāda ir IZM politika.
Uzlabojumi nav gaidāmi, vismaz solīti netiek. Atliek cerēt, ka netiek plānots turpināt pārņemt ārzemju pieredzi. Par centralizēto eksāmenu vērtēšanas sistēmu man tagad ir skaidrs – seši līmeņi ir pārņemti no Zviedrijas izglītības sistēmas. Tagad šajā valstī pāriet uz trīs līmeņu vērtēšanas sistēmu. Jāgaida, kad IZM veiks «dziļu», «pamatotu», «izsvērtu», «erudītu» utt. pētījumu, kas atgremos Zviedrijas izglītības sistēmas informāciju un uzrādīs «pārliecinošus» datus par to, ka arī to mums vajag.
Secinājumi – IZM neplāno pozitīvas izmaiņas izglītībā. Jālūdz dievs, lai sargā mūs vismaz no kārtējās ārzemju pieredzes.
