Mani bieži kaitina situācijas, kad politiķi lieto jēdzienus, samaisot tos lielā putrā, skan skaļi vārdi, bet jēgas bieži vien nav vai tā ir pavisam cita. Šoreiz gribas parunāt par to, kas ir patriots. Sarunās pamatā tiek lietots…Man…Man…
Man vairāk patīk cits skaidrojums – cilvēks, kurš domā par savas dzimtās vietas, valsts labklājību, cilvēku nākotni. Šis skaidrojums daudziem nepatīk, piemēram, nevar savienot nepārtrauktos saukļus par patriotisko audzināšanu, patriotisma trūkuma apkarošanas saukļus no mūsu «patriotisko» partiju puses ar to, ko viņi ir izdarījuši ar Latviju 20 gadu laikā. Tāpat ir ne tikai mūsējiem, bet arī patriotisma sludinātājiem arābu valstīs, Krievijā un citās. Tāpēc viņiem patīk pirmais patriotisms, bet man otrais.
Runājot par otro patriotismu, tad jāatzīst, ka latviešu tauta pēc Otrā pasaules kara patriotismu neparādīja, jo grūti atrast, kādu labklājību latviešiem nesa tie tūkstoši mežabrāļu, kas devās mežos pēc Otrā pasaules kara, laupīja, slepkavoja, badojās. Tāpat par patriotiem nenosauksi tos, kas nosūdzēja savus kaimiņus un paziņas padomju varai, nosūtot tos trimdā uz Sibīriju. Toties droši varu atzīt, ka par patriotiem uzskatu padomju laika kolhozu un fabriku vadītājus, kas strādāja, rūpējās par saviem cilvēkiem, cēla mājas un radīja savulaik labākās saimniecības un uzņēmumus Padomju Savienības teritorijā. Lai arī cik daudz starp viņiem savulaik bija padomju varai tīkamu personību, tomēr viņi kā mūsu tautas patrioti plašsaziņas līdzekļos ir nepelnīti aizmirsti. Tauta pagaidām vēl nav aizmirsusi. Kad iznāk runāt ar parastiem latviešiem, kas padomju laikā dzimuši un auguši, viņi atceras to vārdus, kas mūsu zemi savulaik darīja stipru.
Beigās neliela atkāpe no tēmas. Pēdējā valdošo politiķu patriotisma izrādīšana ir parodija par demogrāfijas veicināšanu. Tiek veidoti projekti, meklēta nauda un plānots maksāt pabalstus. Visi tikšot aplaimoti, lai tikai «taisa bērnus». To, ka daudzbērnu māmiņas vēl aizvien ir sociāli neaizsargātas, pensiju sistēmā ignorētas un ka bērnu pabalsti ar katru gadu kļūst aizvien smieklīgāki – par to aizmirst gadu no gada. Toties sludināt patriotismu latviešiem, kurus viņu darbības rezultātā jau atklāti sauc par izmirstošu nāciju, to mūsu politiķi vienmēr ir gatavi, jo viņi taču ir patrioti…
